Rubrikā “Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovksa runuos par tū, ka latvīša sirds vys tik tai eisti nikod nabyus piļsātā.
Na veļti Latgolys inteligencis tāvs Nikodems Rancāns sovā laikā pi tautys guoja ar dūmu, ka zemis lītys, tuos vysod byus ari pošys golvonuos Dīva lītys. Jis dybynuoja lauksaimnīceibys školys, raksteja par biškūpeibu, augļu duorzim, vuiceja, kai lobuok i gudruok saimnīkuot.

Deļtuo ir lela prīca, ka ari myusu dīnuos ir taidi Latgolys lauku cylvāki, kuri nu dorba nasabeist. Lai tymā, pīmāram, gorduos maizis tiergā mes varātu tikt pi ar bierneibys garšu apveļteituo nazkod babeņu captuo boltuo pluociņa voi mutē kiustūšuos būrkuonu maizis.

Par zemnīku saimisteibys „Juri” saiminīkim Lideju i Juri Lubuonim maņ eipašs stuosts. 2014. godā piec Rībeņu pogosta dūmis aicynuojuma Lideja i Jurs beja pīsasacejuši iz finansialū atbolstu kaida projekta izstruodei deļ turisma veicynuošonai. Sākla beja krytuse augleigā augsnē, jo Lubuoni beja izdūmuojuši, ka taiseis viesturisku karti, kas sauksīs „Ar Latgolu sirdī” i pi vysa kluotyn tamā tiks paruodeits, nu kaidu vītu Latgolā ir cālušīs tī rodūšī gora darbinīki, kas saisteiti ar latgaliski raksteitū vuordu.
 
Lubuoni sev paleigā atroda i kartografus, i volūdnīkus i žurnalistus i karti sataiseja. Tuos izveidis nūdūms beja: ceļt gaismā loba dareituojus deļ Latgolys gora, runys i dvēselis atpazeistameibys. Cylvākus, kas jau nu senejūs laiku nav bejuši mīrā ar kaidim reizem škītami napuorvaramim škieršlim, koč ar tū pošu raksteituo vuorda i drukys aizlīgumu Latgolā. Suokumā beja dūma, ka itamā kartē juoīlīk kaidi 5-6 golvonī latgalīšu literaturys, volūdnīceibys i viesturis korifeji – kai Andryvs Jūrdžs, Pīters Miglinīks, Nikodems Rancāns, Fraņcs Trasuns, Fraņcs Kemps, Mikeļs Bukšs, bruoli Skryndys, bet kai raisejom sovu mekliejumu „maisam golu vaļā” tai pabyra ari daudzu cytu personeibu vuordi, kurys nu laiku gola sovys tautys suopi jutušys dziļuok i redziejušys tuoļuok. Tai itymuos personalejuos tyka īlykti symts cylvāki.