Zemnīkam tikpat daudz zemis, cik muižinīkam! Par Satversmi i Latgolys politikim

Jaunizveiduotajai Latvejai beja vajadzeigs pamatlykums – Satversme, kuru izstruoduoja i pījēme Latvejis Satversmis sapuļce, sovpus Satversmis sapuļci tauta īvēleja 1920. gods 17. i 18. aprelī. Vaicuojumu par Satversmis sapuļcis sasaukšonu vērēs jau agruok – laikā, kod Latgola vēļ atsaroda boļševiku varā. Vystik dabuoja vīnuošonūs, ka vieleišonys nūtiks tikai piec Latgolys atbreivuošonys.

Svietejūt Latvejis vaļsts svātku laiku, par vaļsts izveidis apstuoklim i cylvākim, kuri tūlaik stuovēja kluotyn, par Latgolys politikim i politiskajom partejom Satversmis sapuļcē – kaidys beja jūs īceris, padareitais dorbs, klaidys i politiskuos intrigys, saruna ar viesturis doktorantu Arni Slobožaninu, RTU Rēzeknes akademejis asociātū profesoru i Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski i viesturis doktoru, Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts viesturis arhiva vodūšū pietnīku Jāni Šiliņu.

Jānis Šiliņš atzeimej, ka politiskais process Latgolā jau nasasuoce ar Satversmis sapuļcis vieliešonom 1920. godā, parteju i politiskūs grupu diskusejis aktivi suoce atsateisteit jau 1917. godā, i vēļ piec tam par daudzom lītom streidējuos, i tūs diskuseju i streidu rezultatus var redzēt tuo laika Latgolā.
„Kars vysuvāluok beidzēs Latgolys teritorejā, Latgola vysuvaira cīte Naatkareibys kara laikā, komunistu režims ir bejs vysugaruok i ar vysupūstūšuokajom sekom Latgolā, i Latgola ir cīši daudzveideiga īškeji – kai etniskajā, tai religiskajā ziņā. Tūs lyuzuma vītu ir cīši daudz i vysaidu, i skaidrys, ka ari idejis atteiceigi ir vysaidys, jemūt vārā gryutūs apstuokļus, ari vysai radikalys.”

Kod 1920. gods pavasarī ļauds guoja vēlēt Satversmis sapulci, vālātuojim vysuaktualuokais beja zemis vaicuojums.
„Piec Latvejis vaļsts izaveiduošonys, Latgolys saimnīciskuo atpaliceiba palyka cīši radzama, i tys beja pamatvaicuojums. Agraruos reformys lykums, poša reforma, sādžu likvidiešona, zemis tryukuma nūviersšona. I redzim ari presī – tī vaicuojumi, kas mums ruodīs aktuali – volūda, pašpuorvaļde, tys ir viņ trešajā, catūrtajā ci dasmytajā vītā, pyrmais ir budžeta sadalejums par lobu Latgolai, tī vīdūkli dalejuos, tok kūpumā poziceja beja vīnuota,” stuosta viesturnīks Vladislavs Malahovskis.

Politiskuos intrigys beja ari tymā laikā, bez jūs naiztyka, pastreipoj Arnis Slobožanins.
„Kaidi forši lozungi beja tymā laikā: Myusu pošu īriedni myusu zemē! Vyss pa latgaliskam! Tok pats golvonais sauklis beja: „Zemnīkam tikpat daudz zemis, cik muižinīkam!””