Zemnīkam tikpat daudz zemis, cik muižnīkam! Par Satversmi i Latgolys politikim

Jaunizveiduotajai Latvejai beja vajadzeigs pamatlykums – Satversme, kuru izstruoduoja i pījēme Latvejis Satversmis sapuļce, sovpus Satversmis sapuļci tauta īvēleje 1920. goda 17. i 18. aprelī. Vaicuojumu par Satversmis sapuļcis sasaukšonu skateja jau ogruok – laikā, kod Latgola vēļ atsaroda boļševiku varā. Vystik panuoce vīnuošonūs, ka vieleišonys nūtiks tikai piec Latgolys atbreivuošonys.

Svietejūs Latvejis vaļsts svātku laiku, par vaļsts izveidis apstuoklim i cylvākim, kuri tūlaik stuovēje kluot, par Latgolys politikim i politiskajom partejom Satversmis sapuļcē – kaidys beja jūs īceris, paveiktais dorbs, klaidys i politiskuos intrigys, saruna ar viesturis doktorantu Arni Slobožaninu, RTU Rēzeknes Tehnologeju akademejis asociātū profesoru i Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski i viesturis doktoru, Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts viesturis arhiva vodūšū pietnīku Jāni Šiliņu.

Jānis Šiliņš atzeimej, ka politiskais process Latgolā jau nasasuoce ar Satversmis sapuļcis vēleišonam 1920. godā, parteju i politiskū grupu diskusejis aktivi suoka atsateisteit jau 1917. godā, i vēļ piec tam par daudzom lītom streidējēs, i tūs diskuseju i streidu rezultatus var redzēt tuo laika Latgolā.

„Karš vysvāluok beidzēs Latgolys teritorejā, Latgola vysvaira cīte Naatkareibys kara laikā, komunistu režims ir bejs vysilguok i ar vyspūstūšuokajom sekom Latgolā, i Latgola ir cīši daudzveideiga īkšeji – gon etniskajā, gon religiskajā ziņā. Tūs lyuzuma vītu ir cīši daudz i dažaidu, i skaidrs, ka ari tuos idejis atteiceigi ir dažaidys, jemūt vārā tūs gryutūs apstuokļus, ari vysai radikalys.”

Kod 1920. goda pavasarī ļauds guoje vēlēt Satversmis sapulci, vālātuojim vysaktualuokais beja zemis vaicuojums.

„Piec Latvejis vaļsts izaveiduošonuos, Latgolys saimnīciskuo atpaliceiba palyka klaji radzama, i tys beja pamatvaicuojums. Agrāruos reformys lykums, poša reforma, sādžu likvidiešona, zemis tryukuma nūvieršona. I radzam ari presī – tī vaicuojumi, kas myusim ruodīs aktuali – volūda, pašpuorvaļde, tys ir viņ trešajā, caturtajā ci dasmytajā vītā, pyrmais ir budžeta sadalejums par lobu Latgolai, tī vīdūkli dalejuos, tok kūpumā poziceja beja vīnuota,” stuosta viesturnīks Vladislavs Malahovskis.

Politiskuos intrigys beja ari tymā laikā, bez tom naiztyka, pastreipoj Arnis Slobožanins.

„Kaidi forši lozungi beja tymā laikā: Myusu pošu īriedni myusu zemē! Vyss pa latgaliskam! Tok pats golvonais sauklis beja: Zemnīkam tikpat daudz zemis, cik muižnīkam!”