Na vysi, kas kasdīnā runoj latgaliski jādz ari raksteit i skaiteit. Nav vīnuota vuiceibu materiala i sistemys, piec kurys sevkurs interesents varātu pajimt i īsavuiceit latgalīšu volūdu. Juosoka, ka reizi pa reizei ir daīmamys kaidys apvuiceibys, taipoš dažuos šokoluos nūvodu vuiceibys fakultativa laikā vacuokūs klašu školānim teik vuiceits, var pajimt privatškoluotuoju ci raudzeit pats, izmontojūt vysus daīmamūs materialus, tūs vydā ari latgaliskū saturu škārsteiklā. Žurnaliste i latgalīšu rokstu volūdys zynuotuoja Sandra Ūdre izsvar, ka nivīnu volūdu navarim īsavuiceit bez pīpyulis i izreiz, taipoš ir ari ar latgalīšu volūdu.

Nav precizu datu par tū, cik daudzi nu latgaliski runojūšūs jādz skaiteit i raksteit latgaliski. Piec pādejuos tautys skaiteišonys datu 2011. godā varim dūmuot, ka latgalīšu volūdu kasdīnā lītoj drupeit vaira nikai 160 tykstūšys cylvāku. Žurnaliste i latgalīšu rokstu volūdys zynuotuoja Sandra Ūdre pīzeist, ka latgaliski rokstūšūs patīseibā nav nimoz cik daudz, te gon navarim zynuot par kasdīnys privatū saraksti.

„Pasaverit publiski, kaidi teksti pasaruoda, kas ir autori i tod var sprīst. Maņ redzīs, ka jūs gona daudzi nav. Prūtams, ari socialajūs teiklūs teik raksteits i tī ir „kai es muoku, tai es maunu” pryncyps. Ka apvaicuotu, kotram rokstūšajam pavaicuotu: „Kai tu īsavuiceji raksteit latgaliski?”, ta jis saceitu, ka tī ir godi. Tī ir godi, teišom. Suoc tu varbyut diletantiski, bet golu golā mums ir, kur pasavērt, var suokt piļneigi nu nullis, ir digitaluo ābece „Skreineite”, kura niule ir ari papeira formatā, ir vuiceibu gruomota „Olūteņš” 4. klasei. Nu, ka kas gryb kū nūpītnuoku, var jimt Jura Cybuļa i Lidejis Leikumys gramatiku „Vasals”, tī ir vysys paradigmys, var atrast vajadzeigū vaicuojumu. Gols golā ir latgalīšu volūdys pareizraksteibys nūsacejumi, tī ir gona konspektivā veidā, bet nu i lakuga.lv var vērtīs, ir pīduovuotys nūdarbeibys, vyngrynojumi.

Ka cylvāks grybātu īsavuiceit, jis pat kai autodidakts varātu tū izdareit... Nu kuru volūdu asat īsavuicejuši bez nikaidys pīpyulis?”

Sovu reizi varim dzierdēt kaidu, kas tur, ka pareizi juoroksta tikai „pa jaunam” ci ūtraiž – „pa vacam”. Te gon Sandra izsvar, ka golvonais ir suokt tū dareit i raudzeit, ari izruodeit cīnu itai volūdai, tys ir, īvāruot nūsaceituos gramatikys normys.

„Ŗaksteibā juoatmat itys pryncyps „muna baba voi dzeds sacieja tai”. Rokstu formai juobyut vīnai, partū ka izlūkšņu ir daudzi, runuotuo volūda nav normāta, mes varim runuot sovā izplūksnē, bet tod, ka rokstam, byutu juoīvāroj tei vīna forma i tod ir juopīnam viersizlūkšņu forma, kas ir gramatika i golu golā pat myusdīnu nūsacejumi pīduovoj tūs variantus, guolūtnis – ys, - is i -as, - es, i zīmeļlatgalīši varātu raksteit ar –as... Tūmār mums ir pamats, školā vuiceituo latvīšu literaruo volūda, vuorda „pierts” golā mes rokstom –ts, i tys byutu pats par sevi saprūtams, bet nā, cylvāki atsakuop nu vysu pryncypu, pat -c roksta -ts vītā.”

 

Sandra, vaicuota par tū, kai i kod jai pasaruodeja interese par latgalīšu volūdu i vēlme tū īsavuiceit, izreiz pīmiņ sovu kursabīdru, postmodernisma literaturys aizsuocieju latgalīšu literaturā, aktivū publicistu Oskaru Seikstu.

„Kai jis beja tūlaik puorjimts ar tū raksteišonu latgaliski, izzynuošonu, tuo pacelšonu jaunā leiminī, nu. Koč kaidys lītys īt nu augšys i mani tys vīnkuorši interesieja. Ka pasavārtu tekstus, kurus es sovulaik suoču raksteit latgaliski, maņ redzīs, tik diletantiski i tai, bet nu, gols golā es studieju Rēzeknis augstškolā filologūs i maņ pat beja golā latgalīšu rokstu volūdā eksamens, tai ka. Nabeja tik demokratiski, ka mes te izlīkom prīškā vysys gramatikys tabulys i cenšamīs tymuos orientētīs. Nā, beja tai, ka piļneigi, eksamenā nikaidu špikeru i nikuo. Prūtams, munom kursabīdrinem, kurys ar tū tuoļuok nasasaskuore, juos aizmiersa. Aizmiersa tū raksteišonu. Koč kai maņ gribiejuos tū turpynuot i es saprotu, ka tys ir muns lauceņš i otkol tys vyss ir godu jimšonuos rezultats.”

Myusdīnuos latgalīšu volūda arviņ bīžuok atrūnoma ari publiskajā telpā, tymā vydā teik veiksmeigi izmontuota ari kai marketinga instruments. Sandra pīzeist, ka, dīvamžāļ, autori reizem pret tū izatur napīteikūši atbiļdeigi.

„Afišys, reklamplakati, kur ari pasaruoda latgalīšu vuolūda i bīži viņ raksteituoji pat napadūmoj, ka vādzātu izlobuot klaidys, nu cik tī tuo teksta, bet, maņ redzīs, ka taišni tī vādzātu. Tys pats atsatīc ari iz muzyku. Ir muziki, kas pyrma publiciešonys atsyuta maņ tū dzīsmi, nūsaukumu, lai vysmoz nūsaukums ir pareizi, bet lela daļa tū nadora. Es dūmoju, ka grybātu, ta atsarostu cylvāks, kam aizsyuteit, papraseit... Tys pats „Žārej gaļi” – tī ir tikai divi vuordi i tys jau ir zeimyns, tys aizīt tuoļuok i obeji ir raksteiti napareizi i redzīs, nu cik tī tuos probļemys byutu tū izlobuot. Tys teik tiražēts i cylvāki īsavuica tūs vuordus, i jī īsavuica napareizi. Dīmžāļ. Tei ir ari atbiļdeiba. Nu, ka tu lītoj itū vuolūdu, tod paruodi ari cīnu, ka juopīroksta pareizi.”

Kasdīnā Sandra gon kai žurnaliste, gon ari publiciste i literate daudzi roksta latgaliski. Par jaunvuordu, arhaismu i vysaidu interesantu ci mozuok dzierdātu vuordu izmontuošonu turpynoj Sandra.

„Koč kū vairuok, vysaidus izlūkšņu vuordus, arhaismus, atsaļaut vaira literarūs tekstūs, ka sabīdreibai cīši īsapatiks kaids vuords, jū suoks lītuot i tod tys aizīs. Tod, ka ir koč kaidi publicistiski teksti, koč voi kai es tagad lakuga.lv rokstu, juopadūmoj ari par tū, lai tys vuords byutu saprūtams, lai naizraiseitu kaidys osys vuordu puormainis. Juobyt ari procesam, ka vysu laiku īīt volūdā ari jaunvuordi. Tod, ka mums ir vajadzeigi koč kaidi termini, jim ir juobyut neitralim. Var saceit, ka vuords „škārsteiklys” jau ir īsadzeivuojs, tū pīzeist gon volūdnīki, gon lītoj ari cylvāki, i nikaidys navajadzeigys asociacejis jis naizraisa. Munā skatejumā maņ ir napīnamams tys apzeimiejums kinu reklamkadrim „prīkškaceklis” – nu tys ir, tam ir komiska pīskaņa i izreiz tys roda navajadzeigys asociacejis i tai.”

Sandra atkluoj, ka jei kai vīnu nu sovejuos dzeivis aizdavumu redz ari latgaliskuo uztureišonu. Turpynoj Sandra.

„Varbyut maņ taids skaļš saleidzynuojums, tei ir taida sova veida myužeiguo guņs, voi tai kai agruok ciļteņā sorguoja guni, partū ka, tod, ka jei izdzysa pavysam, jū beja gryuši otkol dabyut atpakaļ i jū vajadzēja vysu laiku uzturēt. Tai ir ar daudzom lītom, ka tys ir juonūtur. Reizem maņ ir licīs, ka tei latgalīšu volūda varātu byut taida kai sāta. Ka ir kaidi pasuokumi, ta vysim tī pateik saīt, ir goldā cīnasti, vyss sakūpts i sylts i jī pat daudzi naaizadūmoj, ka ari tū sātu, lai tī byutu kur saīt tymuos reizēs, ir vysu laiku tys ceplis juokurynoj, vysu laiku tys iudiņs nu olūta juoīnas, juouztur. Prūtams, tei sāta jau ir moderna, tai, ka latgalīšu volūda ir škārsteiklā, taitod jaunuokuos tehnologejis ir, vyss. Jei ir apreikuota kai vajag, jautuojums, tikai cik tūs dzeivuotuoju tymā sātā...”

 

 

***

Gruomotplauktā Ligija Purinaša pastuosteis par latgalīšu dzejnīku, kuram 21. julī byutu 127 godi – Seimani Putānu (1892–1969). Jis tyka skaiteits par vīnu nu muokslinīcyski seceiguokūs Latgolys dzejnīku, tok tai ari leidz myuža golam palyka nasaprasts.