Latvijā pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas tika īstenota 2021. gadā, pašvaldību skaits krietni saruka, proti, – no 119 uz 43. Novadu teritorijas pēc reformas ir krietni lielākas, līdz ar to daļai iedzīvotāju pašvaldības lēmējvara kļūst mazāk pieejama. Pirms diviem gadiem spēkā stājās arī jaunais Pašvaldību likums, tostarp viens no likuma jaunumiem – iedzīvotāju padomes.
Ar iedzīvotāju padomēm ir iecerēts panākt, lai attālākiem pagastiem nav sajūta, ka par viņiem pašvaldība ir aizmirsusi un iedzīvotāji tiktu iesaistīti pašvaldības procesos un lēmumu pieņemšanā. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju padomes ir katras pašvaldības brīva izvēle.
“No sākuma ar tādu pamatīgu ieskrējienu sākām kaut ko darīt, tad, protams, mūs pamatīgi nobremzēja finansiālā puse, jo no pašvaldības puses ar finansējumu ir ļoti bēdīgi. Un tā ir lielākā problēma iedzīvotāju padomēm – mēs pieņemt lēmumus nekādus nevaram, finansējuma mums nekāda nav, mēs varam iet kaut ko prasīt, bet tas īstenībā neatšķiras no tā, ja arī nebūtu tās iedzīvotāju padomes.
Mēs laukos vienkārši pazudīsim, ja paši neko nedarīsim,” saka Līga Pundure, Briežuciema iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja.
Šoreiz raidījumā “Reģioni krustpunktā” runājam par to, kā šobrīd veicas ar padomju veidošanu, vai iedzīvotāji tām redz jēgu un vai veidojas veiksmīga sadarbība ar pašvaldībām.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X