Pēc mazliet vairāk nekā 10 gadiem atkritumu poligonos varēs noglabāt tikai desmito daļu no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tas nozīmē, ka atkritumi būs jāšķiro vēl vairāk un rūpīgāk. Tomēr novērojot, kas dažreiz notiek, piemēram, pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineriem, jāsecina, ka daļai sabiedrībai trūkst izpratnes un atbildība. Un lai arī atkritumu apsaimniekotāji un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka situācija uzlabojas, sabiedrība par atkritumu šķirošanu jāturpina izglītot.

„Te ir flīzes, tie ir būvgružu atkritumi. Ja tur varētu domāt, ka atkritumi nāk konkrēti no kāda dzīvokļa, tad te jau ir šīferis un ruberoīds, kaut kādi jumtu atkritumi. Ar to mēs varam saprast, ka tie nevar būt ne no vienas šīs mājas, jo tāda seguma te nav,”

situāciju kādā Jelgavas daudzdzīvokļu mājas atkritumu laukumā izrāda ražošanas direktors Andrejs Eihvalds pilnsabiedrībā “JKP”, kas kopš 2021. gada vasaras Jelgavā nodrošina nešķiroto sadzīves atkritumu, lielgabarīta atkritumu un dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanu. „Mūsu darbinieki, kad izved atkritumus, veic fotofiksāžu. Tad mums ir tā kopaina, kas tur darās. Tālāk mēs tās bildes sūtam namu apsaimniekotājam. Apsaimniekotājs pārrunā ar māju vecākajiem, vai viņi pasūta atsevišķu izvešanu, jo tas ir papildus maksas pakalpojums.”

Tematu raidījumā plašāk pētījušas žurnālistes Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne.