Eiropas Zaļais kurss, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un tā normatīvi aizvien liek uzdot jautājumus, vai un kā Latvijā varēs strādāt kūdras nozare. Arī kūdra rada emisijas, bet Latvijā to tikpat kā vairs neiegūst enerģētikai, bet gan dārzkopībai, norāda nozares pārstāvji. Tā neesot atbalstāma, lai gan kūdra ir arī kā aprites ekonomikas sastāvdaļa. Dārzkopības uzņēmumos Zemgalē norāda, bez kūdras gandrīz neko nevar izaudzēt. Tikmēr ministrijās saka, nozari neviens slēgt negrasās, bet jautājums ir par tās ilgtspēju, un diskusiju priekšā vēl daudz. Kūdras nozares nākotni plašāk pētījušas Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne, ReTV.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
Ir labi runāt par beigtu nosusinātu purvu, jo tur ir nauda, bet reģionāli purvs atstāj milzīgu iespaidu uz klimatu, gruntsūdeņiem, 2-5% sauszemes aizņem purvi, bet tas CO2 ir 2 reizes lielāks kā visi zaļie meži un mūža meži un tatad purvi ir jaatjauno, piemēram, Lielbritanijā kur purvos iegūst kūdru 150 gadus zemes līmenis ir krities par 20-30 metriem. Kurš mācīsies no citu kļūdām kūdras ieguvē?
Lai būtu skaidrība kūdras purvs izdala CO2 nevien purvam degot, bet līdz ko to nosusina un sfagniem piekļūst skābeklis, sāk izdalīties CO2 un augiem arī patīk aught jo izdalās CO2.
Lai nebūtu vienpusējs lobistu raidījums, ir tomēr jāatrod vismaz kāds kas zin fiziku un ķīmiju.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X