Eiropas Zaļais kurss, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un tā normatīvi aizvien liek uzdot jautājumus, vai un kā Latvijā varēs strādāt kūdras nozare. Arī kūdra rada emisijas, bet Latvijā to tikpat kā vairs neiegūst enerģētikai, bet gan dārzkopībai, norāda nozares pārstāvji. Tā neesot atbalstāma, lai gan kūdra ir arī kā aprites ekonomikas sastāvdaļa. Dārzkopības uzņēmumos Zemgalē norāda, bez kūdras gandrīz neko nevar izaudzēt. Tikmēr ministrijās saka, nozari neviens slēgt negrasās, bet jautājums ir par tās ilgtspēju, un diskusiju priekšā vēl daudz. Kūdras nozares nākotni plašāk pētījušas Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne, ReTV.