Vairāki tūkstoši mākslīgu šķēršļu – seni dambji, vecas slūžas, aizsprosti un sabrukušas caurtekas – traucē Latvijas upju brīvajam plūdumam, būtiski ietekmējot gan zivju migrāciju, gan ūdeņu ekosistēmu kopumā. Lai gan daļa no šiem šķēršļiem joprojām ir nozīmīgas hidrobūves vai vietējām kopienām svarīgas rekreācijas vietas, pieaug nepieciešamība atjaunot upju dabisko tecējumu un uzlabot iekšējo ūdeņu kvalitāti.
Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība jau vairākus gadus aktīvi darbojas pie upju attīrīšanas, tiesa šādas iniciatīvas būtiski apgrūtina birokrātiskie šķēršļi un nesakārtotā likumdošana:
“Viss ir sabāzts vienā maisā - gan ostu padziļināšana, gan vecā ledusskapja izņemšana no upes, un tā birokrātija ir praktiski vienāda. Mēs nevaram runāt par Rīgas brīvostas padziļināšanu, tāpat kā par riepas izņemšanu no Vildogas upītes. Tie ir ekspertu, ekspertu atzinumi, kas visi maksā naudu. Un ja es gribu, kā īpašnieks, kaut ko darīt, tad man kā īpašniekam šāda upes posma iztīrīšana tikai birokrātijā izmaksās vairāk nekā pustūkstoti eiro,” stāsta biedrības vadītājs Ainārs Šteins
Šoreiz raidījumā žurnāliste Laura Jansone skaidro, kā Latvija meklē risinājumus šajā sarežģītajā situācijā, kurā krustojas dabas aizsardzības, saimnieciskās un birokrātiskās intereses?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X