Kurš izslēgs mūžīgo uguni Daugavpilī?

Cilvēku tūkstoši dodas gājienā, dziesmas, Krievijas karogi, georga lentes, jaunieši tumšzaļās kara uniformās un runas, kas kultivē Krievijas propagandu, – visi tie Krievijas agresiju slavinošie simboli, kas šobrīd Latvijā ir aizliegti, bija Daugavpils realitāte 9. maijā daudzu gadu garumā.

Vairāk kā divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un pēc padomju armiju slavinošo pieminekļu demontāžas Latvijā, 9. maija kults Daugavpilī joprojām nav miris, bet gan pārcēlies uz Dubrovina parku pilsētas centrā, kur atrodas Padomju karavīru memoriāls. Obligāti demontējamo pieminekļu sarakstā tas nebija iekļauts, jo šeit esot apbedījumi. Lai gan bez kopīgas pulcēšanās un mazākā skaitā nekā pērn, arī šogad te  ieradās daudzi proklemliski politiķi un iedzīvotāji, kuri joprojām šo dienu neuzskata par Latvijas okupācijas sākumu.

„Kad pa visu centru gāja cilvēku straumes ar uzplečiem, ziediem, dažādu simboliku, tā vairs nav. Lielākā daļa iedzīvotāju ir gatavi lietot valodu un sapratuši, ka nāksies integrēties Daugavpils un Latvijas sabiedrībā. Es nevaru pateikt par tām sarunām, kas notiek virtuvē pie tējas tases, bet gadi iet uz priekšu un paaudzes mainās,” saka Daugavpils domes deputāte Līvija Jankovska („Mūsu partija”).

Ja paaudžu maiņa varētu mainīt 9.maija tradīcijas Daugavpilī, tad īsti neskaidrs jautājums paliek, par kādu naudu tiek uzturēts cits padomju mantojums – mūžīgā uguns pilsētas centrā Dubrovina parkā? Par to plašāk raidījumā.