Vēsajā rudenī nārsto lašveidīgās zivis. Tādēļ no 1.oktobra, Latvijas ūdeņos sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods. Tās dodas dziļāk Latvijas iekšējos ūdeņos, un tas savukārt nozīmē, ka tās kļūst neaizsargātākas un vieglāk pieejamas laša gaļas un ikru tīkotājiem. Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Laši, taimiņi, sīgas un citas lašveidīgās zivis ir aizsargājamas sugas, ko šajā laikā ir aizliegts ķert. Veicot upju apsekošanu, eksperti secinājuši - lielākajā daļā mūsu lašupju šo zivju popuācija un kvalitāte ir samazinājusies.
Salacas upe Vidzemē ir labākā un spēcīgākā dabiskā Latvijas lašupe - ideālā gadā tā spēj saražot 30 tūkstošus smoltu jeb lašu pusaudžu, kas katru gadu varētu doties prom uz Baltijas jūru. Ja pieņem, ka šie 30 tūkstoši ir upes maksimums, tad 75% no šī maksimuma tiek uzskatīts kā ļoti labs upes vides stāvoklis. Taču realitātē - Salaca vidēji katru gadu spēj saražot 40-50% no maksimuma. Citās dabiskajās lašupēs situācija ir daudz skaudrāka.
“Bēdu stāsts Užava, Saka, Bārta, kur ir 1-2%. Bārtā mūsu zinātnieki nav pēdējos 10 gados lasi redzējuši. Tā ir tā aptuvenā situācija, kas notiek ar mūsu dabiskajām lašupēm
un tad protams ir jauktā tikpa upes Gauja, Daugava, Venta. Daugavā esam uzbūvējuši 3 lielos HES, tā ir tā maksa ko mēs esam atņēmuši lasim viņa iespēju nārstot,” skaidro Didzis Ustups - BIOR vadošains pētnieks.
Plašāk par to kas apdraud lašveidīgo populāciju Latvijas upēs un kā situāciju uzlabot pētījuši Oskars Brasliņš un Solvita Stara, ReTV.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X