Līdz sekmīgai krīzes komunikācijai vēl jāmācās

Vairākās Latgales pilsētās uzrunātie cilvēki ikdienā lielākoties informāciju saņem no radio, televīzijas un interneta ziņu portāliem. Vien tad, ja viņu pilsētā notiktu kāda krīzes situācija, skatītos arī pašvaldības mājaslapu un sociālos tīklos. Taču, vai iedzīvotāji tur atradīs meklēto? Dabas kataklizmas, robežas stiprināšana un hibrīdkarš - krīzes, ar ko saskaras pašvaldības, ir dažādas. Kā uz tām reaģē vietvaras, kurš krīzē ir galvenais runātājs un vai iedzīvotāji uz šo informāciju var paļauties?

Marta sākumā komunikācija par Latvijas ārējās robežas stiprināšanu parādīja – reizēm pat nevajag ārēju krīzi, lai būtu nepieciešams iedarbināt krīzes komunikāciju. 5.martā Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tajā pašā dienā, vēstot par robežas stiprināšanu, aizsardzības ministrs Andris Sprūds no „Progresīvajiem” savā profilā sociālajā tīklā X ievietoja video. Tajā viens no tekstiem bija „Gatavība uzstādīt mīnu laukus”. Zīmīgie vārdi par mīnu laukiem, izrauti no konteksta, radīja auglīgu zemi spekulācijām.

Līdz ko nav pieejama pilnīga un skaidra informācija, tā rodas vieta interpretācijai un dezinformācijai, skaidro Latvijas  Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Strūberga. "Efektīva stratēģiskā komunikācija ir labākais ceļš.

Šobrīd mēs redzam, ka daudzas institūcijas joprojām mācās nodrošināt maksimālo caurskatāmību, tomēr tas, ko mēs redzam, ka joprojām tas atgādina tādas padomju tradīcijas, ka iedzīvotāji varētu arī iztikt bez informācijas."

Tikmēr Valsts kanceleja un Latvijas Transatlantiskā organizācija jeb LATO šajā pavasarī rīko darbnīcu ciklu #DrošaLatvija. Simulācijas spēle aprīlī un maijā notiks vairākās Latvijas pilsētās. Tas ļaus iepazīties un mācīties sastrādāties pašvaldību darbiniekiem, drošības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Eksperti uzsver – jau šobrīd esam uz informatīvā kara frontes līnijas, tāpēc atlikt krīzes komunikācijas apmācības vairs nav laika.