Šobrīd, kad liela uzmanība pievērsta karam Ukrainā un pieaugošajai dārdzībai, daudziem jau piemirsies, ka vēl tikai pirms diviem, trīs mēnešiem sākām atgriezties ikdienas ritmā pēc Covid ierobežojumiem. Tad arī beidzot kopā varēja sanākt deju kolektīvi un arī kori aktīvi atsāka mēģinājumus. “Dejotprieks nekur nav zudis, protams, bet centība ir nepieciešama, jo pēc kovidlaika ir pagrūti atgūties. Tieši fiziski,”  saka Jelgavas TDA ''Lielupe'' ''A'' grupas dejotājs Nils Jaunsubrēns. Kolektīviem šis ir saspringts laiks, jāgatavojas Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks nākamgad.

“Tas būtiskākais bija vispār saprast, kas notiek ar dejas nozari Latvijā.

Kāds ir dejotāju skaits kolektīvos, kāds ir vispār deju kolektīvu skaits, jo būsim atklāti šis te divu gadu ierobežojumi dejas nozarē ļoti spēcīgi atstāja savas ietekmes. Līdz ar to tā kopā dejošana, tā būtība, kas vispār latviešu skatuviskai dejai ir, tā bija tā kā ļoti, ļoti ietekmēta,” stāsta deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.

Covid laiks gan radīja bažas, vai dziedātājiem un dejotājiem nebūs zudusi vēlme turpināt darboties un, kāda būs izpildījuma kvalitāte. Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne raidījumā plašāk pētījušas, kā kolektīvi atsākuši gatavošanos svētkiem un apgūt repertuāru Zemgalē.