Līdz ar gada nogali un valsts budžeta pieņemšanas tuvošanos arvien karstāk kļūst arī pašvaldību gaiteņos. Tur tradicionāli lielākie izdevumi tiks veltīti izglītībai. Bet domniekiem, plānojot nākamā gada tēriņus, tagad jāspēj izlavierēt starp pavasara pašu solījumiem neslēgt nevienu skolu un attapšanos rudenī, ka valsts bezmērķīgu un pustukšu skolu uzturēšanu vairs nefinansēs, tāpēc tam nauda jāatrod savā makā.

Platības ziņā lielākajā Dienvidkurzemes novadā no nepilniem 33 tūkstošiem iedzīvotāju trīsarpus tūkstoši ir pamatskolēni un vidusskolēni, kas mācās 18 skolās. Vēl pusotrs tūkstotis apmeklē 13 pirmsskolas izglītības iestādes. Mazajās lauku skolās viena skolēna mācību izmaksas sasniedz 9000 eiro gadā jeb divas reizes vairāk par medicīnas studijām. Par to kādus  jaunus glābšanas riņķus tādām skolām slēgšanas vietā izgudro politiķi un kāda nākotne mazajām skolām Dienvidkurzemē plašāk pētījis Edgars Kupčs.