Latvijas radio lietotnes logo

Latvijas vietvaru īpašumā ir desmitiem muižu un piļu, kuru uzturēšana prasa milzu līdzekļus, bet pašvaldību bužetos nevienmēr tam pietiek naudas. Kamēr Cēsu novada pašvaldība šovasar iecerējusi Lielstraupes pilij mainīt jumtu un attīsta sadarbību ar kādreizējo pils īpašnieku pēcteci, Smiltenes novadā plāno jau trešo Gaujienas jaunās pils izsoli, cerot atrast tai jaunu saimnieku.

Raidījumā “Reģioni Krustpunktā” Laura Jansone pēta, vai kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošana un apsaimniekošana efektīvāk veicas pašvaldībām, vai tas tomēr būtu privātīpašnieku uzdevums.

Lielstraupes pils

Lielstraupes pils Cēsu novadā ir unikāls viduslaiku cietokšņa un baznīcas apvienojums, kas līdz mūsdienām ieguvis barokālas formas. Pirms pieciem gadiem pils nonāca Cēsu novada pašvaldības īpašumā, pēc tam, kad to atstāja narkoloģiskā slimnīca. Pils vadītāja Rudīte Vasile neslēpj, ka pils pārņemta visai bēdīgā stāvoklī un tās atjaunošanā nepieciešami lieli ieguldījumi. Tomēr visu pamazām. Šobrīd pils iekšpagalmā rosās strādnieki un atjauno akmens segumu. 

Rudītei Vasilei gan vislielākais prieks par to, ka šovasar pašvaldība ir iecerējusi mainīt Lielstraupes pils jumtu. Viņa to gaida ar lielu satraukumu, jo pilī ir vairākas telpas, kuras jau pamatīgi cietušas mitruma dēļ. 

Pašvaldībā lēš, ka jumta nomaiņa varētu izmaksāt ap 800 tūkstošiem eiro, daļu segs Eiropas fondi, bet ap 400 tūkstoši jārod pašu budžetā. Rudīte Vasile pastāta, ka par pili aizvien interesējās arī tās kādreizējo īpašnieku fon Rozenu dzimtas pēcteči. Viens no aktīvākajiem ir Jakobs fon Rozens no Amerikas, kurš Lielstraupes pili apciemo regulāri. Ar viņu Cēsu novada pašvaldība februāra beigās parakstījusi saprašanās memorandu par pils attīstību. Sazinoties tiešsaistē ar Rozena kungu, viņš stāsta, ka jau ir sācis darbu pie Cēsu novada arhīvu digitalizācijas.

Ungurmuiža

Cēsu novadā ir vēl kāda kultūrvēsturiskā pērle, kuras liktenis šobrīd ir neskaidrs - tā ir baroka stilā celtā koka ēka Ungurmuiža ar vēsturiskajiem sienu gleznojumiem. Pašvaldība pērn izsolīja muižas nomas tiesības, tomēr nomnieks no līguma atteicās, jo finaniālais slogs un noteiktās saistības izrādījās par lielu. 

Cēsu novada pašvaldībā stāsta, ka Ungurmuižas noma jau ir izsludināta un izsolei var pieteikties līdz 13. aprīlim. Šoreiz paredzēts, ka arī pašvaldība muižas uzturēšanā iesaistās ar līdzfinansējumu. Cēsu novada pašvaldības izpilddirektore Līga Medne stāsta, ka šogad šim mērķim budžetā jau atvēlēti 50 tūkstoši eiro. 

Gaujiena

Pavasara saules stari spoži apmirdz Gaujienas jauno pili. Lai gan vietām baltā krāsa nedaudz nolupusi, vērienīgā, klasicisma stilā celtā ēka aizvien saglabā savu majestātiskumu. Kopš 2020.gada, kad šeit vairs neskan skolas zvans, vēsturiskais nams gaida jaunu saimnieku. Pils pagalmā satiektu gidi un tur pat netālu esošā Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” vadītāju Sanitu Sproģi. Viņa stāsta ka gaujieniešiem šis baltais nams ir ļoti nozīmīgs. 

Lai gan pils jau teju sešus gadus stāv tukša, tā nav atstāta novārtā. Pašvaldības darbinieki pils dārzā grābj pērnās lapas. Vasaras sezonā šeit notiek dažādas nometnes un pils virtuvi ir iznomājis ēdināšanas uzņēmums. Tomēr Sanita Sproģe ved rādīt vietu, kas domājot par pils nākotni, sagādā lielākās bažas. Tā ir nogāze pie ēkas. 

Smiltenes novada pašvaldības sagatavotie pils izsoles noteikumi paredz, ka jaunajam saimniekam nogāzes stiprināšana jāveic divu gadu laikā pēc īpašumtiesību iegūšanas. Trīs gadu laikā ir jāatjauno ēkas fasāde, bet piecu gadu laikā īpašumā jāiegulda vismaz viens miljons eiro. Izsoles sākuma cena aizvien ir nemainīga - 141 000 eiro. Līdz šim jau bijušas divas nesekmīgas izsoles un pašlaik pašvaldība gatavojas trešajai. Sanita Sproģe stāsta, ka pašā sākumā, uzzinot par vietvaras ieceri pili atsavināt, vietējie iedzīvotāji bijuši negatīvi noskaņoti, tomēr tagad saprot, ka pašu spēkiem šo kultūrvēsturisko pieminekli uzturēt nevar.