LSM ziņās: Piekrastes zvejnieku lielākais bieds – roņi un zvejas liegumi. Ko nozarē rāda nākotne?

„Noteikti ronis izēdis. Paskaties, kas par caurumiem. Baigi nodīrājis, domā, ka zirgs būtu izbraucis cauri,"

piekrastes zvejnieks Artis Adamovičs no Bērzciema ir viens no biedrības „Mazjūras zvejnieku” saimes. Viņš tīra tīklus no ūdenszālēm un rāda, cik ļoti tīklus saplosījuši roņi. "Likvidēt nedrīkst, tikai audzināt drīkst. Tīkls maksā 30 līdz 50 eiro, nu tas ir norakstāms, jāstrādā, lai varētu nopirkt jaunu tīklu."

Šobrīd piekrastes zvejniekiem ne tikai jādomā, kā dažādot savu darbību, pievēršoties arī tūrismam, taču vienlaikus jādomā ko darīt ar roņiem jūrā, kas nodara kaitējumu kā lomiem, tā tīkliem. Tāpat šobrīd tiek spriests arī par zvejas limitiem un paredzēts liegums zušu zvejai.

Engurē izveidotā biedrība „Mazjūras zvejnieki” dibināta pirms četriem gadiem un šobrīd aktīvi pārstāv piekrastes zvejnieku intereses un maina spēles noteikumus zvejas likumdošanā. Viens no virzieniem, kurā līdz šim strādāts - ES finansējuma piesaiste.

Raidījumā plašāk par piekrastes zvejnieku izaicinājumiem un pieejamo atbalstu.