Braucot uz Krāslavu, kas atrodas aptuveni 10 kilometrus no Baltkrievijas robežas, mašīnā izdodas uztvert vairāk nekā piecas dažādas kaimiņvalsts radio stacijas. Lielākoties tur skan mūzika, taču ir arī kultūras un politisko raidījumu kanāli, kur runā gan baltkrievu, gan krievu valodā.
„Jā, uztveram, skatāmies. Esam informēti par visu – visu zinām, kas tur notiek. Es tā kā tīra latviete, es kaut kur pa vidu.
Pat nesaprotu, uz kuru pusi sliekties. Protams, es esmu par Latviju vairāk vai mazāk, bet kā tur – man grūti spriest, tāpēc, ka es tur neesmu bijusi,”
stāsta Kaplavas centrā satiktā Rasma, kura neslēpj, ka skatās arī Krievijas televīziju.
Kādi šodien, pusotru gadu pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, ir mūsu pierobežā sastapto cilvēku mediju lietošanas paradumi, ko stāsta pierobežā uztveramie mediji, un kā un vai tas ietekmē iedzīvotāju uzskatus, uz Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas pierobežu, raidījuma ietvaros devās skaidrot Laura Ieviņa un Renāte Lazdiņa.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X