Latvijā aptuveni 10% daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atrodas uz zemes, kas pieder kādai citai personai, nevis pašai mājai un tās iedzīvotājiem. Aizvien vairāk nekā 100 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku ir spiesti maksāt zemes nomas maksu. Lai šādu situāciju izbeigtu, nu jau divus gadus ar īpašu likumu ir noteikts mehānisms kā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri atrodas piespiedu dalītā īpašuma attiecībās, to var izdarīt bez zemes īpašnieka brīvprātīgas piekrišanas jeb vienpusēji.

Valsts zemes dienestā gan uzskata, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas process valstī pagaidām nenotiek tik raiti, kā varētu vēlēties. Latvijā ir vairāk nekā 3600 daudzdzīvokļu mājas, kuras atrodas uz citai personai piederošas zemes, taču 360 mājas 31 Latvijas pašvaldībā pašlaik izmanto iespēju likuma noteiktajā kārtībā zemi izpirkt, process līdz galam ir pabeigts vien 25 ēkām.

“Šobrīd visaktīvākie pieteikumi iesniedzēji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Līdz šī gada janvārim kopā bija saņemti 95 pieteikumi. Nākošā ir Jelgavas valstspilsēta, kurā līdz 1. janvārim Valsts zemes dienestā saņemti 55 pieteikumi. Trešajā vietā ir Valmieras novada pašvaldība, kur divu gadu laikā  saņemts 41 pieteikums,” stāsta Valsts zemes dienesta Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departamenta vadītāja Judīte Mierkalne.

Uzrunātie nozares speciālisti vērtē, ka zemes izpirkšanas process noritētu daudz raitāk, ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji spētu savā starpā vienoties, jo ļoti bieži tieši lēmumu pieņemšana ir galvenais klupšanas akmens.

Plašāk piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas kārtību un iedzīvotāju pieredzi skaidro Laura Jansone.