Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās stājās spēkā otrā teritoriālā reforma kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. Nozares ministrija un likumdevējs toreiz solīja, ka iedzīvotāju galvenais ieguvums no reformas būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas. Taču cilvēki tam neticēja.

Tomēr reformu pavadīja tikai pāris protestu, un jauno Latvijas pašvaldību karti apstiprināja ātrā tempā. Pirmās sekas pieredzējām jau pašvaldību vēlēšanās, kurās bija rekordzema aktivitāte – vietējo lēmējvaru noteica tikai trešā daļa jeb 34 procenti no balsstiesīgajiem. Iepriekšējās vēlēšanās par domēm balsoja puse vēlētāju. Pilsonisko apātiju daļēji ietekmēja arī varas attālināšanās no cilvēkiem.

„Nu, tas jau, protams, tā ir. Vispār – šinī stūrī, ka pašam nav transporta, tu esi atgriezts no pasaules. Līdz domei 70 kilometru. Autobuss veselu diennakti iepriekš ir Liepājā jāpiesaka, lai atbrauktu šeit, uz robežu. Bet līdz robežai ir vēl trīs kilometri kājām līdz pieturai. Tagad ir tā – Dievs augstu, ķeizars tālu, nav kam sūdzēties,” saka vietējie iedzīvotāji Brigita ar vīru Alekseju Rucavas pagastā.

Žurnālisti Edgars Kupčs un Laura Jansone raidījumā “Reģioni Krustpunktā” devās uz Alūksnes, Cēsu un Dienvidkurzemes novadiem, lai skaidrotu, ko iedzīvotāji domā par dzīvi pēc teritoriālās reformas.