Ja valsts pieņems lēmumus par skolu izvietojumu 7. - 12.klašu grupā, bet pašvaldības varēs lemt vien par sākumskolas posmu no 1.-6.klasei, kā tas būs realitātē? Vienai iestādei būs divi saimnieki? Kā būs ar skolēnu pārvadāšanu, ja kādu skolu nāksies slēgt vai samazināt tās izglītības pakāpi? Vai citām skolām un pašvaldībām būs kapacitāte uzņemt papildus bērnus, iespējams, arī izguldīt dienesta viesnīcā? Par Izglītības un zinātnes ministrijas plānoto skolu tīkla reformu jautājumu ir daudz.

Dobeles novada Auces vidusskolā  aizvadīts pēdējais eksāmens un sācies vasaras brīvlaiks. Pedagogu vidū gan joprojām nerimst satraukums, ko raisījusi nesenā Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācija par skolu tīkla sakārtošanu, kurā Auces vidusskolai vairs nav paredzēts vidusskolas posms.

“Latvijas teritorija laikam ir 64589 km2, tad mēs nevaram gribēt, lai mums ir tik daudz iedzīvotāju, kā tas ir lielākajās Eiropas valstīs. Un mums vajadzētu rēķināties pēc sava iedzīvotāju skaita. Kas attiecas uz mūsu skolas skolēnu skaitu, mums ir 470 skolēni un es nedomāju, ka tas ir maz priekš Latvijas. Vidusskolas posmā mums šogad bija tikai 50 audzēkņi, bet jāņem vērā, ka šogad divpadsmitā klase ir pēc kovida klase. Tur bija diezgan liels skolēnu atbirums, bet atkal šā gada desmitajā klasē ir pāri par divdesmit skolēniem,” tā Auces vidusskolas direktore Indra Špela.

Kāds šobrīd noskaņojums valda pašvaldībās, par to raidījumā “Reģioni Krustpunktā”, ko veidoja Elīna Lapiņa un Sandra Leitāne no ReTV.