Balvu novadā novembrī atklātas piecas robežzīmes, uz kurām novada nosaukums tagad lasāms gan latviski, gan latgaliski.

Zīme saskaņota gan ar Satiksmes ministriju, gan VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, gan Valsts valodas centru. Un šis ir brīdis, kad jaunizveidotie novadi, domājot par robežzīmēm – arī šādi var apliecināt savu latgalisko identitāti.

Kopš spēkā stājies „Latviešu vēsturisko zemju likums”, ir viesta lielāka skaidrība par to kā saglabājamas kultūrvēsturiskās vērtības, tostarp latgaliešu rakstu valoda. Likums arī nosaka pašvaldību pienākumu nodrošināt latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu.

Šajā raidījumā par latgalisko publiskajā vidē, un to vai Balvu novada piemērs ir mudinājis arī citas pašvaldības iet līdzīgu ceļu. Un ko par to domā paši iedzīvotāji, vai viņu viedoklis sakrīt ar iniciatīvas virzītājiem?