Valkas novads budžeta sastiķēšanā cer uz valsti; opozīcija norāda uz saimnieciskām kļūdām

2026. gads Valkas novadā nesākās ar svētku salūtu, bet gan avāriju pilsētas ūdens apgādes sistēmā, kas jau tā caurajam pašvaldības budžetam rada vēl lielāku slogu. Pamatfunkciju nodrošināšanai Valkas novada pašvaldībai šogad trūkst ap pusmiljona eiro. Vietvara aizvien cer, ka palīdzīgu roku budžeta sastiķēšanā sniegs valsts, tāpēc iesniegšanai Finanšu ministrijā gatavo Finanšu optimizācijas plānu. Vietējā vara uzskata, ka valsts Valkas novadu teju vai soda par tā ģeogrāfisko atrašanos pie Igaunijas robežas, tikmēr domes opozīcija norāda uz gadiem pieļautām saimnieciskām kļūdām.

Kā Valkas novada pašvaldība plāno šogad izdzīvot, raidījumā Reģioni Krustpunktā skaidro Laura Jansone.

Ūdens apgāde iedzīvotājiem Valkā tagad jau atjaunota, taču vēl aizvadītās nedēļas sākumā uzrunātie valcēnieši atzina, ka gadu mijā piedzīvotās ūdens apgādes sistēmas avārijas dēļ izjuta neērtības. Žannas dzīvoklī ūdens spiediens straujāk samazinājās laikā, kad cilvēki pārradās mājās no darba.

Problēmas ūdens apgādē Valkā radās Vecgada vakarā. Pēc svētku brīvdienām noskaidrojās, ka galvenajā sūknētavā divi no trim ūdens sūkņiem ir neatgriezeniski bojāti. Aizvadītajā nedēļā to vietā uzstādīja jaunus sūkņus. Pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns notikušo avāriju ūdens apgādē dēvē par dižķibeli. Viņš stāsta, ka tās risināšana no pašvaldības jau tā plānā šī gada maciņa izmaksājusi vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.

Tikmēr vietvaras galvenā maka turētāja jeb Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava uzsver, ka pašreizējā finanšu situācijā Valkas novadā šāds vērienīgs remonts rada krietnu robu tālākā šī gada budžeta plānošanā.

Valkas pilsētā un visā novadā par ūdens apgādi un kanalizāciju aizvien rūpējas pašvaldība un tās darbinieki, nevis kapitālsabiedrība, kā tas ierasts citās vietvarās. Līdzīga situācija Valkā bija arī ar siltumapgādi, taču tagad šī joma nodota komersantam, un Valkā un Valgā par siltumu gādā igauņu kompānija “Utilitas”. Izpilddirektors Valdis Šaicāns stāsta, ka pērnā gada nogalē igauņiem izsolē pārdota arī katlumāja.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars Valkas novada vadībai pārmeta, ka tieši iedzīvotāju parādi par komunālajiem maksājumiem, īpaši siltumu, rada galvenās problēmas izveidot pašvaldības budžetu. Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis no Vidzemes partijas neslēpj, ka parādi ir problēma un pašvaldībai ir jāmeklē jauns veids, kā ar tiem cīnīties.

Tomēr Krauklis aizvien uzsver, ka Valkas novada budžetu jau ilgstoši ietekmē fakts, ka daļa iedzīvotāju ir deklarējušies kaimiņpilsētā Valgā, bet Valkas novada pašvaldība līdz ar to nesaņem ienākumu nodokļa daļu par šiem cilvēkiem.

Pašvaldībā uzsver, ka šie cilvēki turpina saņemt dažādus pakalpojumus Valkā, viņu bērni šeit apmeklē skolas, bet vietvarai visa šī infrastruktūra ir jāuztur. Turklāt Valka jūtas aizmirsta salīdzinājumā ar austrumu pierobežu. Kamēr Latgales un Alūksnes pašvaldības saņem speciālu valsts atbalstu drošības stiprināšanai, Valka, kas arī ir pierobeža, paliek bešā, turpina Vents Armands Krauklis.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka valsts atbalsts Krievijas pierobežas pašvaldībām ir ļoti būtisks, tomēr sarunās ar valdību uzsvērts, ka šāds atbalsts ir nepieciešams arī Valkas novadam.