Vēja turbīnas paliek iespaidīgākas, kurzemnieku satraukums arī

Kurzemē tuvāko gadu laikā parādīsies izmēros arvien augstākas un iespaidīgākas vēja turbīnas. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās publiskajās apspriedēs un šobrīd piesardzīgi vērtē vēja parku solītos labumus pašvaldībām un iedzīvotājiem.

„Manuprāt, ir lietas, ko nevar izmērīt naudā, protams, es nezinu, kā es reaģētu, ja pie manis atbrauktu un piedāvātu lielu naudas summu, diemžēl gadsimts ir tāds, ka mēs maksājam rēķinus un naudai ir liela nozīme sadzīvē, bet

viena vai trīs mēnešalgas nav tas, par ko es varu nopirkt veselību saviem bērniem vai labu miegu, vai to, ka redzēšu dzērves pie savas sētas," saka Maija no Ošiniekiem.

"Kurzemniekiem jāapzinās, kas tas ir reģions, kurā piedzimst vējš. Tur būs pastiprināta interese šo vēja resursu ķert.  Pret to saprotoši arī jāizturas. Jābūt kompromisam un dialogam starp šo vēja parku projektu attīstītājiem un vietējiem iedzīvotājiem,” Kurzemes nozīmi vēja enerģijas nozares attīstībā komentē Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Vienlaikus viņš  min Liepājas ostas lielo potenciālu attīstīt atkrastes vēja parku nozares bāzes vietu, kas saistīta ar vēja turbīnu uzstādīšanu jūrā un kopumā paredzētu vairāku miljardu eiro vērtas investīcijas.

Kurzemē šobrīd projekti ir dažādās attīstības stadijās. Nākamā gada vidū būšot lielāka skaidrība par ietekmes uz vidi novērtējumiem vairākos projektos dažādās vietās Kurzemē, kur tad arī varētu būvēt nākamos parkus.

Nozarē - saules un vēja parka attīstītāju vidū par jau rezervētajām jaudām Latvijā  notiek aktīvas diskusijas un situācija nav viennozīmīga. Tikmēr 12.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Grozījumi paredz nodrošināt iespējami efektīvāku tīkla izmantošanu atjaunīgo enerģijas ražošanas projektu attīstībai Latvijā. Ministrijā skaidro, ka elastīgā pieeja ilgtermiņā mazinātu elektrības cenas visiem patērētājiem un ļautu efektīvāk atkarībā no laika apstākļiem izmantot saules un vēja enerģiju. Savukārt Aizsardzības ministrija piedāvā atvēlēt plašākas teritorijas vēja parku attīstībai Latvijā nākamo trīs gadu laikā, ieskaitot papildu teritorijas Latvijas austrumu pierobežā.

Plašāk tēmu pētījusi Inga Ozola Kurzemē.