Vides izglītība balstās uz entuziastisku skolotāju pleciem

Ar saukli “Planēta pirmajā vietā” tieši šonedēļ ap 42 000 bērnu un jauniešu visā Latvijā sāk kampaņu “Rīcības dienas”, lai aktualizētu globālus vides aizsardzības jautājumus. Tie ir Ekoskolu programmas dalībnieki, kuru izglītības iestādēs vides tēma ir ikdiena. Viņi ir kā zaļie aģenti, kas motivē citus ģimenes locekļus pāriet uz videi draudzīgāku dzīvesveidu. Tikmēr vispārizglītojošās skolās tas vairāk atkarīgs no pedagogu izpratnes un entuziasma. Bet Pasaules Dabas Fonds vērš uzmanību, cik svarīgi vides tēmu dziļi integrēt dažādos mācību priekšmetos.

„Ir pāris vides pasākumi varbūt gadā, vairāk pulciņos, parlamentos, projektos, kur ir kultūras apmaiņas, par to tiek runāts. Bet stundās īsti par to pat nerunā.

Tas tiek pieminēts, bet tas netiek īsti detalizēti apspriests,” atzīst Talsu Valsts ģimnāzijas audzēkne Rūta Strazdiņa. Viņa ir veģetāriete, šķiro atkritumus, neizmanto produktus, kas testēti uz dzīvniekiem. Viņa pamanījusi, ka par vides jautājumiem vairāk sāka runāt pandēmijas laikā, bet mācību stundās šī tēma parādoties tomēr joprojām maz. Tāpat arī iespēja šķirot, piemēram, papīru skolā agrāk bija lielākas, un, viņasprāt, šobrīd to vajadzētu atjaunot.

„Vides izglītība jau ir par saprātīgu ilgtermiņa domāšanu,” tā uzskata Talsu pirmskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” vadītāja Jana Matīsa.

„Ja mēs tajos bērnos šo ieliekam, tad pēc 5 – 10 gadiem tas viss jau būs tik organiski un vienkārši.”

Vides izglītību skolās un bērnudārzos plašāk pētījusi Sanita Liepiņa, ReTV