Krustpunktā otrdienas ārlietu komentārā studijā būs žurnālists Aleksejs Grigorjevs. Joprojām uzmanības centrā Ukraina un Krievija. Lai gan abu valstu prezidenti ir tikušies un arī telefoniski pārrunājuši situāciju, konfliktam galu vēl neredz. Krievija pirmdien uzspiedusi uz sāpīgas sviras un kaimiņam pārtrauca gāzes padevi. Arī Ukrainas austrumos joprojām ir nemierīgi un iet bojā cilvēki.

Ukrainā ir lieli gāzes krājumi, līdz oktobrim viņi var justies droši, atzīst Aleksejs Grigorjevs. Tas ir gāzes vads, lai transportētu uz gāzi uz Eiropu un lai šo gāzi nodrošinātu, ir jāpatērē gāze. Tas ir strīdus ābols, kam jānodrošina tā gāze, lai nodrošinātu tranzītu un Eiropu. Eiropas Savienība ir ieinteresēta palīdzēt atrisināt šo konfliktu. Maskava nav ieinteresēta. Tās mērķis parādīt, ka Ukraina nav drošs partneris, ka jebkuras piegādes caur Ukrainu nav drošas. Otrs parādīt, ka Ukrainas valdība nekontrolē situāciju.

Lai risinātu situāciju, Ukraina ir iesniegusi prasību pret Krieviju Stokholmas arbitrāžas tiesā, arī Krievija iesniegusi. Ar šīs tiesas lēmumu Maskava rēķināsies. Cerams, ka tiesa ņems vērā, kādos politiskos apstākļos notiek strīds. Ukraiana uzskata, ka Krievijas noteiktā gāzes cena ir politiski noteikta.

Aleksejs Grigorjevs apstiprina, ka savulaik ir ticies ar tagadējo Ukrainas prezidentu Porošenko, tas bijis pirms 10 gadiem. Viņš Porošenko raksturo kā apdomīgu, varbūt par lēnu un ļoti piesardzīgu. Ar Putinu viņš runāja, jo tā bija jādara, lai pierādītu, ka dara visu iespējamo, lai meklētu kompromisu, samazinātu upuru skaitu. Šīs krīzes saknes ir Maskavā.

Krievija ir slima un tā slimība ir bīstama apkārtējām valstīm, arī Latvijai. Kā Vācija bija slima fašisma laikos, vērtē Aleksejs Grigorjevs.

Ukraina visiem jāatbalsta, jo tā ir agresijas upuris. Ja Ukraina nespēs atkauties no šīs agresijas, tad būs nākamie. Vai tie būsim mēs, nevar paredzēt, bet koncepcijas, ko šobrīd izvirza Maskavā, mums ir bīstamas. Pašlaik Putins un Krievija uzvedās kā tāds ciema huligāns.