Ātri aizņemties naudu. Kas mainījies pēc gada?

Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Aprit gads kopš sabiedrību un atbildīgās puses plašsaziņas līdzekļi aicināja pievērsties samilzušajām problēmām ātro kredītu jomā. Stāstīja par aizņēmumu piramīdām, jo iedzīvotāji, nespēdami atdod naudu vienai kredītfirmai, aizņēmās nākamajā, lai pagarinātu atdošanas termiņu pirmajā kompānijā un nonāca milzīgos parādos. Atbildīgās iestādes, arī politiķi nāca klajā ar paziņojumiem, ka nav zinājuši tik trakas lietas, salīdzināja notiekošo pat ar augļotāju biznesu un solīja virkni izmaiņu likumos. Ir pagājis gads. Ir izstrādātas vadlīnijas, kā aizdevēju firmām izvērtēt kredītņēmēja maksātspēju, kā reklamēt savus pakalpojumus. Taču pašas būtiskās izmaiņas iestrēgušas pie atbildīgās Saeimas komisijas.

Pirms gada radio stāstīja par Ainu Šeremetjevu, uz viņas dēla Viktora vārda noformēts ātrais kredīts. Krāpnieki izmantoja, ka puisim ir attīstības traucējumi. Ģimeni pārliecināja, ka puisim būs darbs, firma vedīs uz māju malkas kravas un būs jākomplektē maisos, bet vispirms gan jānoformē dokumenti. Tā vietā puisim Rīgā noformēts kredīts. Šādi gadījumi ir vairāki, tos izmeklē policija, taču šis un vēl daudzi citi ātrie aizņēmumi parādīja, cik vieglprātīgi dala naudu, pavirši vērtējot spēju atdot. Nekas īsti neliecināja, ka aizdevējiem rūp problēma, ka cilvēki aizņemas vienā iestādē, lai atdotu parādu citai un veidojas parādu ķēde, līdz brīdim, kad mediji aktualizēja jautājumu par aizdevēju uzraudzību.

Aina Šeremetjeva skaidro, ka nekas nav mainījies. Kriminālprocess turpinās, joprojām kredītu piedzinēju firma mēģina atgūt 815 eiro. Katru otro dienu zvana, jo firma vivus.lv parādu nodevusi piedzinējiem. Policija Ainu aicina rakstīt iesniegumu pret piedzinējiem, ka tie nodarbojas ar nepamatotu naudas izspiešanu.

Stāstījām arī par Sandru, kuras dēls bijis parādā vairākām kompānijām. Atsevišķi kredīti palielinājās pat par pieciem latiem dienā. Līdz beidzot Sandra pārdeva visu, ko varēja pārdot, un norēķinājās. Tagad parādu dēlam vairs nav. Stāstījām vēl par citiem gadījumiem, daļa kredītu ķīlnieku izķepurojušies, citi pēc norēķināšanās tikuši pie jauniem kredītiem.

Kad problēma par ātrajiem kredītiem izgaismojās, iesaistījās Nebanku kredītdevēju asociācija, kas pārstāv 12 no 16 firmām. Pirms ziņas parādīšanās medijos tā nemin, ka aizņemšanās atgādina piramīdas. Asociācija rosina aprobežoties ar pašregulāciju. Asociācijas vadītāja Baiba Fromane stāsta, ka viens no galvenajiem paveiktajiem darbiem ir savstarpējā apmaiņa ar informāciju starp asociācijas biedriem, vai cilvēks jau kaut kur nav aizņēmies naudu, lai izvairītos no stāstiem par problēmām ar atmaksu. Aizdevēji ir kategoriski arī pret aizliegumu kredītus izsniegt naktī. Tā esot absurda ideja, jo arī tagad tas nenotiek.

Ir izveidots kredītu lieguma saraksts. Cilvēks var lūgt iekļaut savu vārdu tajā, lai kādu laiku kredītu viņam nepiešķir. Informācijas apmaiņa starp kreditoriem attiecas tikai uz asociācijas biedriem. It kā pārējās kompānijas esot paziņojušas, ka arī rīkosies pēc vislabākās sirdsapziņas. Lai gan ne vienmēr tā notiek.

Kāds kungs stāsts, kā pagājušajā gadā cīnījies ar dēla kredītiem 10 firmās. Dēls, ņemot otru kredītu, cerējis atdot pirmo, bet spējis vien pagarināt atmaksas termiņu. Ņemot trešo, parādā bija jau trim firmām. Līdz iesaistījies tēvs, kas vienojies par atmaksas grafikiem. Tagad vīrietis teic, ka viss sācies no jauna. Neraugoties uz milzīgiem parādiem, dēlam atkal iedots kredīts.

Lielākās pārmaiņas, kas darbojas, ir patērētāju tiesību centra izstrādātas vadlīnijas kredītņēmēja maksātspējas izvērtēšanai un nosacījumi kredītu reklamēšanā, lai neveidotos agrākā situācija, ka kredītu reklamē kopā ar kādu picas šķēli vai biļetēm uz koncertu. Vēl pieņemts, ka līgumsods nedrīkst pārsniegt 10% no jebkura parāda vai saistībām. Kredītņēmēju apvienības jurists Jānis Āboliņš uzskata, ka situācija nozarē uzlabojas, taču Nebanku kredītu devēju asociācija labi strādājusi kā lobijs un varbūt svarīgākās lietas pagaidām nevirzās.

Jau 2013. gada vasarā bija jūtams, ka sākotnējās ieceres ir iestrēgušas. Kredīta devēji atbalstu gūst Darba devēju konfederācijā, Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kas apgalvo, ka nedrīkst iznīcināt nozari. Saeimas Tautsaimniecības komisijā bez izskatīšanas atrodas iecere, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām jābūt samērīgām un piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%. Tā plānots aizsargāt kredīta ņēmēju, kā vājāko līguma slēdzēja pusi, un mērķis ir nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu. Naudas devēji pretojas, arī atsevišķi deputāti. Ātrie kredīti līdz 30 dienām nebūšot pieejami, jo šāds regulējums sadārdzinās kredīta izsniegšanu un cilvēkam nāksies ņemt lielāku summu un uz ilgāku laiku.

Joprojām parlamentā atrodas arī priekšlikumi par nokavējuma procentu ierobežošanu. Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta juriskonsults Didzis Brūklītis nespēj atbildēt, kad šīs svarīgās ieceres skatīs. Lielu pretestību izrāda nozare, arī ar deputātu starpniecību vēršoties pret ministriju.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa bilst, ka nav vēl pieejami dati, vai pirmās izmaiņas nosacījumos situāciju uzlabojušas. Taču pērnā gada pirmā pusgada dati liecina, ka kredītu apjoms, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem, bijis lielāks.

Ir labi, ka ieviesta datu apmaiņa starp komersantiem pirms kredīta izsniegšanas, bet jautājums, vai tas ir pietiekams pamatojums, lai izvērtētu kredīta ņēmēja maksātspēju. Galvenokārt jāvērtē ienākumi un izdevumi, nevis tas, vai ir bijis kāds kredīts līdz šim un vai kavēta tā atmaksa. Baiba Vītoliņa nav pārliecināta, vai šis mehānisms darbojas, bet gribētu cerēt. No izstrādātajām vadlīnijām min priekšrocību, ka kredītu tagad pagarināt drīkst tikai divas reizes. Izmaiņas gada procentu likmes ierobežošanā esot diskutējams jautājums, bet naudas aizdevuma aizliegums nakts stundās būtu mēģinājums pasargāt sabiedrību, jo acīmredzami valsts šai nozarei līdz galam neuzticas.

Saeimā Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš apgalvo, ka tuvākajos mēnešos diskusijas par priekšlikumiem varētu atsākties.

Mēģinām aizņemties

Lai arī cilvēki bez oficiāliem ienākumiem ir riska grupa, kas varētu naudu neatdod, pērn ziemā šī sižeta autors Viktors Pupiks kredītu varēja saņemt pat līdz 400 eiro. Viņš mēģina noskaidrot, vai arī šogad bez oficiālās darba vietas tiks pie naudas. Šogad, zvanot aizdevējiem, viņš stāsta, ka vēlas aizņemties ap 150 eiro un interesējas, kā jārīkojas. Esot jāaizpilda anketa un no bankas konta jānosūta viens cents. Tā pārbauda naudas ņēmēja patiesumu. Tāda sistēma darbojusies arī pērn. No vairākām sazvanītām kompānijām tikai LatCredit uzreiz pasaka, lai netērē laiku. Šī kompānija nav Nebanku kredītdevēju asociācijā. Zvanu citiem aizdevējiem, to vidū via SMS, Credit24, MiniCredit, Vivus.lv. Sarunās noskaidrojas, ka, neraugoties uz neoficiāliem ienākumiem, joprojām visticamāk kredītu varēs saņemt.

Baiba Fromane skaidro, ka cilvēkiem ir dažādi ienākumi. Savukārt Baiba Vītoliņa no Patērētāju tiesību centra teic, ka šajā gadījumā ir runa par to, kā tad notiek kredītņēmēju maksātspējas izvērtēšana, taču neoficiālie ienākumi figurējot arī komercbanku praksē.

Neraugoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, varbūt, iesaistot Valsts ieņēmumu dienestu un citas institūcijas, ir vērts tiekties tikai uz oficiāliem ienākumiem. Arī pašiem kredīta ņēmējiem tomēr jāapsver savas iespējas, nevis vienkārši jālasa vai jānoskatās reklāmās minēto atgādinājuma piedēkli „aizņemies atbildīgi". Droši vien jāpatur prātā, ka aizdevēji nenodarbojas ar labdarību, aizdodot naudu.