Šobrīd ir sagatavoti priekšlikumi otrajam lasījumam grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežojumus ātro kredītu devējiem, diskusiju raidījumā Krustpunktā aizsāk Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Edvards Smiltēns.

Smiltēns norāda, ka grozījumu pieņemšana ir ieilgusi, jo “jautājumi ir pretrunīgi un daudz ir iebildumu pret dažādiem grozījumiem”. Tuvākajā laikā iesniegtos priekšlikumus skatīs Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane, aizstāvot nozari, kritizē grozījuma veicējus un norāda, ka pēdējā laikā jau ir bijis daudz nozari ierobežojošu izmaiņu. Tāpēc nozarei ir vērojams nozīmīgs kritums, gandrīz 30 procentu.

"Savukārt ir parādījušies virkne jau nelegālo aizdevēju, kas piedāvā šos pakalpojumus. Kas, mūsuprāt, liecina, ka legālā nozare tiek regulēta pat pārāk stingri. Ja regulējums būtu samērīgs, tasd uzņēmējiem būtu izdevīgi pakalpojumus sniegt legāli," norāda Fromane.

Fromane, kā arī SIA „ExpressCredit” valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš vairākkārt sarunas laikā norāda, ka valsts institūcijas un konkrēti Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) parāk maz uzmanības pievērš nelegāliem aizdevējiem, bet pārāk stingri vēršas pret legālo nozari. Ādmīdiņš izsaka pārmetumus, ka PTAC necenšas iedziļināties nozarē, tikai balstas uz atsevišķām sūdzībām.

Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta juriskonsults Didzis Brūklītis norāda, ka laikā, kopš sākts strādāt pie grozījumiem un noteikti citi ierobežojumi, ir redzami uzlabojumi nozarē, bet situācija ir pietiekami nopietna, lai turpinātu virzīt iecerētos grozījumus. Viņš arī noraida pārmetumus, ka valsts institūcijas "grib norakt biznesu". Arī kaimiņvalstīs, Somijā un Lietuvā, kur ir pieņemti ātro kredītu biznesu ierobežojoši likumi, bizness nav bankrotējis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa uzskata, ka viens no strīdīgajiem priekšlikumiem par gada procentu likmes ierobežošanu ir jāpieņem. Vītoliņa norāda, ka kredīti ir dārgi.

"Ja patērētāji paši ne vienmēr var saprast, ka pakalpojums viņiem ir par dārgu, tad valstij ir jāiejaucas un process jāregulē," vērtē Vītoliņa. To pašu viņa attiecina uz nokavējuma procentiem.

Vītoliņa vērtē, ka bieži cilvēki līdz galam neizprot pakalpojumu, ko viņiem piedāvā. Cilvēki neapzinās, kādas var būt sekas, ja nepārdomāti paņēmis kredītu.