Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

12 gadus „zaļzemnieki” jeb Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bijuši Saeimā visos sasaukumos un gandrīz visās valdībās. Izņemot pāris gadus pasēdējuši opozīcijā pēc Zatlera vēsturiskā rīkojuma nr. 2. Kopš šā gada sākuma ZZS ir atkal valdībā.

Zemkopība, labklājība un aizsardzība ir jomas, kas viņiem uzticētas. Ja runā par padarīto un šī politiskā spēka atbildību, var droši skatīties, kas noticis pēdējos 12 gados Latvijas laukos un cik labi dzīvojam. Pensionāri, invalīdi, ģimenes ar bērniem un tā tālāk, jo zaļzemnieku ministri visus šos gadus bijuši atbildīgi par labklājību un zemkopību, periodiski arī vide  un izglītība un zinātne bijusi viņu pārziņā. ZZS ir arī divas reģionālās partijas - Latvijai un Ventspilij un Liepājas partija. Roze, Dūklavs, Staķe, Augulis, Purne, Jurševska, Rivža, Koķe, Broks,  Vējonis – tie ir viņējie, kurus varam vai nu slavēt vai pelt par to, ka esam tur, kur esam iepriekš minētajās jomās.

Rūpes par pensionāriem

Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ZZS reklamēja sevi kā pensiju sargi, bet 2009. gadā par pensiju samazināšanu balsojuši arī ZZS. Saeimas ZZA frakcijas vadītāju Augusts Brigmanis uzskata, ka reklāma nav bijusi maldinoša, jo ilgi cīnījušies pret pensiju samazināšanu. Arī Saeimas priekšvēlēšanu reklāmās dzirdams par pensijām, ka nosargāta pensiju indeksācija.   

Par pensiju indeksāciju balsojusi lielāka daļa deputātu, ne tikai ZZS,  neviens jau nav politiskais pašnāvnieks. Indeksācija būs 1. oktobrī, vēlēšanas – 4. oktobrī, kas var būt labāks pensionāru elektorātam! Kaut gan runa ir tikai par dažiem eiro.

Latvijas pensionāru federācijas priekšsēdētājam Andris  Siliņš norāda, kad Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā spriests par iespējamo pensiju indeksāciju, no Finanšu ministrijas pārstāvjiem izskanējis viedoklis, ka „indeksācija var iznīcināt valsts budžetu un negatīvi iespaidot Latvijas tēlu Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka arī deputāti no ZZS tomēr atbalstīja, varētu teikt tā, ka ir nosargāta pensiju indeksācija”.

Tiesa, A. Siliņš  pats tuvinājies ZZS un startē viņu sarakstā šajās vēlēšanās, lai gan federācijas statūti paredz, ka vadītājam jāpārtrauc jebkāda politiskā darbība. Federācijas valde nolēmusi attiecībā uz viņu izdarīt izņēmumu.

„Legālo” narkotiku apkarotāji

Saeimas aprīļa sēde deputātu vairākums – 89 deputāti – nobalsoja par kriminālatbildību spaisa tirgotājiem, izplatītajiem un ražotajiem. Tomēr ZZS deputāts Kārlis Seržants sev piedēvē gan spaisa kriminalizēšanu.

„Varu droši teikt, ka es biju tas, kam izdevās Judina kungu [Andrejs Judins, Saeimas deputāts, Saeimas Juridiskā komisijas priekšsēdētājs, Vienotība] pierunāt, lai šo pasākumu kriminalizē, jo viņš bija diez gan šaubīgs,” bilst Kārlis Seržants. Viņš ir arī  apņēmības pils atjaunot policijas iecirkņa inspektora amatus visā Latvijā. Vaicāts vai nemet acis uz iekšlietu ministra posteni, atsmēj: „Kurš  seržants gan  negrib kļūt par ģenerāli!” 

Valdības stabilitātes garants

Atlaistajā 10. Saeimā ZZS itin bieži balsojumos bloķējās ar opozīcija esošo Saskaņas centru, lai gan paši tolaik bija koalīcijā. Tā viņi kopā ar saskaņiešiem nodrošināja balsu vairākumu, lai neizdotos pieņemt, piemēram, grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālsodu partijām par finanšu pārkāpumiem, grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredzēja padarīt atklātākas amatpersonu vēlēšanas. Vēl, kā liecina balsojumi, viņi savu roku pielikuši, lai aizkavētu grozījumus Komerclikumā, kas liek atklāt patiesā labuma guvējus ofšoros. Raidījums Nekā personīga atklājis, ka Saskaņas centra un ZZS kopīgajos balsojumos dažkārt domas ir sakritušas arī tā sauktajos nacionālajos jautājumos. Balsojot par grozījumiem Imigrācijas likumā, saskaņiešiem ar ZZS atbalstu izdevies saglabāt iespēju Krievijas pilsoņiem turpināt izpirkt Latvijas īpašumus, pretī saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Ko zaļzemnieki padarījuši pēdējos trijos gados kopš 11. Saeimas vēlēšanām. Augusts Brigmanis uzskata, ka viņi ir bijuši un ir  stabilitātes garants kopš 2014. gada sākuma, kad Laimdota Straujuma viņus paņēma valdībā.

„Mūsu panākums ir, ka šodien ir valdība,” atzīst Augusts Brigmanis. „Tā tiešām ir valdība, kas ir rīcības spējīga.” Iepriekšējās, tā, kas bija pēc tam, kad Zatlers atlaida Saeimu, lielākā reforma bijusi nemitīga savstarpēja plēšanās. „Kad ZZS ienāca ar savu pragmātismu, mieru un konstruktīvismu valdībā, tad valdības darbs „aizgāja”. Šajā brīdī, kad ir šī nestabilā politiskā situācija, kad ir apdraudējumi kopumā par mieru un drošību, tieši mūsu miers, stabilitāte un prognozejamība ir garants valdības darbam un mana dziļa pārliecība, arī nākamās valdības darbam,” tā Brigmanis.

Neizteiksmīgs spēks

ZZS darbību raksturo politikas zinātņu doktore no Stradiņa universitātes Simona Gurbo. „Viņu programma ir ļoti nekāda,” atzīst pētniece. „Sajūta, ka burtiski ķeksīša pēc pielikts kaut kas par zemniekiem (..) Ir runas par to, ka palielinās maksājumus no Eiropas zemniekiem, bet nav nekādu risinājumu, kā konkrēti to grasās darīt. Ja skatās arī uz paveikto, īsti nav izdevies arī iepriekšējos gados,piemēram, palielināt platību maksājumus. Diemžēl tās ir skaistas frāzes bez jebkāda seguma.”

Iveta Kažoka no Providus vērtē ZZS izredzes gaidāmajās vēlēšanās. „ZZS ir tāds neizteiksmīgs, ka daudzu vēlētāju acīs tas izskatās pēc salīdzinoši maza ļaunuma un salīdzinoši prognozējama spēkā, bet ZZS prognozējamība pazūd tajā brīdī, kad no viņiem sāk kļūt atkarīgi valstī izšķiroši lēmumi, sevišķi, tiesiskuma jomā,” analizē Iveta Kažoka.