Diskutējam, kā kontrolēt pieaugošo azartspēļu biznesa izplatīšanos interneta vidē. Raidījumā savulaik daudz runāts par spēļu zālēm, kuras vērušas durvis dažādās vietās. Taču situācija mainās. Kāpēc gan kaut kur jāiet spēlēt, ja kazino ienāk mājās? Arvien lielākas iespējas ir spēlēt uz naudu internetā. Darīt to pašu ko spēļu zālē, tikai virtuāli. Organizatoriem tas ir izdevīgi, jo iespējams izvairīties no nodokļu nomaksas. Bet kontrolēt virtuālo telpu ir ļoti grūti. Vai ir cerības kaut kā sakārtot šo jomu?

Studijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas juridiskā departamenta direktors Jānis Ungurs, CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Latvijas spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs un LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Jānis Ungurs skaidro, ka azartspēles visā ES ir īpašs uzņēmējdarbības veids, kas jau 2006. gadā izslēgts no ES pakalpojumu direktīvas. Tas nozīmē, ka katra dalībvalsts azartspēles regulē pēc saviem ieskatiem un ES valstīs ir būtiskas atšķirības. ES nepastāv visām dalībvalstīm saistošs dokuments, kas vienādi regulētu azartspēles. Latvijā azartspēles internetā ir regulētas, tās kopš 2006. gada ir licenzējamas, tikai neviens nevēlējās šo licenci iegūt.

Arnis Marcinkēvičs piekrīt, ka azartspēles internetā ir augošs bizness, bet nav datu, jo nav bijusi vēlme licenzēt savu darbību. Bet tā nav problēma tikai Latvijā. Latvijā šobrīd runa ir par nelegālu uzņēmējdarbību valsts regulētā nozarē.

Romualds Ražuks bilst, ka nodoklis tradicionālām azartspēlēm nav palielināts, jo tas jau darīts iepriekšējos gados, un aprēķini liecina, ka palielinājums nedotu ienākumus. Saeima pieņēmusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas nosaka, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija pieņems lēmumu par tiesībām ierobežot piekļuvi nelicenzētām interaktīvu azartspēļu un organizētāju mājalapām. Vēl nepieciešami MK noteikumi šajā jomā.

Signe Bāliņa skaidro, ka IT nozare šajā regulējumā, kas paredz Latvijā bloķēt pieeju tām interneta azartspēļu mājas lapām, kas ir visur pasaulē, saskata divus draudus. Pirmām kārtām, tiks cenzēts internets. Otrs – tā kā tas būs jāveic elektronisko sakaru komersantiem, nav zināms, kādas izmaksas tas radīs IT nozarei un nav arī skaidrs, vai ir nozarē pietiekami cilvēkresursu un tehnoloģiju tā veikšanai. Līdzīga pieredze ir Igaunijā, viņi bloķē domēnu vārdus. Latvijā sākumā likumā bijis ierakstīts, ka jābloķē IP adreses. Tas būtu nebijis precedents Eiropā.

Varis Teivāns nenoliedz, ka iespējas spēlēt azartspēles internetā ir jāierobežo, bet tas jādara saprātīgi, samērīgi un nediskriminējot pārējos.