Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

300 tūkstoši eiro - tā ir summa, par kuru apkrāpta valsts ar Jūrmalas domes palīdzību. Piešķirot trūcīgas personas statusu plaša mēroga uzņēmējai, kas negodīgi apgrozījusi vairāk nekā simts  miljonus, dome nodrošinājusi viņai iespēju izvairīties no valsts nodevas nomaksas, tiesājoties ar valstij piederošo banku Reverta. Cik neviltots ir Jūrmalas mēra Gata Trukšņa publiski paustais sašutums par šo „jaunatklājumu„, klausieties Gintas Mūrnieces sagatavotajā sižetā.

Larisa Sviridova ir  persona, kura, kā izsakās bijušie Jūrmalas domnieki, savulaik ar kāju spēra vaļā domes durvis un čemodāniņš ar naudu vai solījumiem viņai vienmēr bijis līdzi. Tajā laikā (2007. - 2008. gads) viņai apbrīnojami veicās: par santīmiem tikusi pie apbūves gabaliem Jūrmalā, saskaņojusi būvprojektus nesaskaņojamās vietās un uzbūvējusi daudzdzīvokļu namu Rembates ielā, Parex bankā aizņemoties vairāk nekā 30 miljonu latu, kurus tagad atsakās atdot, jo nemaz neesot aizņēmusies. Rembates ielas namu cēla kompānija Delfīns partneri, kuras vienīgā īpašniece ir pati Sviridova. Pati ņēmusi kredītu un pati arī to galvojusi, tagad to apstrīd.

Reverta jurists Andis Pauniņš atklāj, šajā lietā viņai bija jānomaksā valsts nodeva vairāk nekā 220 tūkstoši eiro. Taču tā nav vienīgā tiesvedība, kurā pēc trūcīgās statusa iegūšanas Sviridova aktivizējusies. Tiesas vainu simtos tūkstošos mērāmo nodevu neiekasēšanā Pauniņš nesaskata. Jautājums, vai trūcīgās statuss Sviridovai piešķirts pamatoti un godīgi.

Tolaik, kad Sviridovai tā veicās ar naudas lietām un būvniecību Jūrmalā, domes izpilddirektors bija pašreizējais mērs Gatis Truksnis un domes priekšsēdētājs bija Juris Hlevickis. Truksnis ilgstoši neļāva ne domes deputātiem, ne žurnālistiem iepazīties ar zemes nomas līgumiem, kas bija izdevīgi nomniekiem, tajā skaitā Sviridovai, nevis Jūrmalas pašvaldībai. Līdz Trukšņa seifu palīdzēja atvērt uzraugošā ministrija. 31. janvārī, kad Jūrmalā gribējām viņu satikt, pilsētas mērs nebija ne sastopams, ne sazvanāms. Pēc žurnālistu apciemojuma Truksnis publiski medijos paziņoja: „Ir nepieņemami, ka trūcīgas personas statusu saņem liela mēroga uzņēmēja, kura iesaistīta daudzu miljonu tiesu prāvās un savās interesēs izmanto trūcīgās personas statusu."

Jūrmalas domes preses sekretāre Elita Cepurīte sacīja, ka Truksnim tas bijis jaunums, ko viņš uzzinājis pirmo reizi. Lai gan laikrakstā Dienas Bizness fakts, ka Sviridovai piešķirts trūcīgās statuss, bija publiskots jau tūlīt pēc piešķiršanas – 2013. gada novembrī.

Tagad Jūrmalas mērs uzdevis tai pašai Labklājības pārvaldei, kura piešķīra Sviridovai trūcīgās statusu, pārbaudīt, cik likumīgi viņiem tas sanācis šajā un citos gadījumos.

Domes opozīcijas deputāts Juris Visockis par šo gadījumu esot dzirdējis, bet viņam īsti nav ko teikt, neesot jēgas to darīt, jo vērā viņu neviens neņemšot.

Sviridova ir aizņemta ne vien vairākās viņas uzņēmumu maksātnespējas lietās un civilās prāvās par parādu piedziņu, bet tiek tiesāta arī kriminālprocesā  par krāpšanu liela apmērā, kredītu negodprātīgu saņemšanu un izlietošanu un dokumentu viltošanu.

Aizvadītajā nedēļā viņu varēja sastapt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Simpātiska blondīne ap gadiem piecdesmit, labi ģērbta, pārvietojas ar labu automašīnu un izskatās apmierināta ar dzīvi. Par savu dārgo trūcīgās statusu viņai nav ko teikt. Taču atšķirībā  no Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes izsniegtajā trūcīgās personas  izziņā norādītās dzīvesvietas Jūrmalā, Valdemāra ielā 9-1 , tiesas zālē viņa norādīja dzīvesvietu Rīgā, Malienas ielā 12, kas ir visai  pieklājīga, respektabla māja, kurā nu nekādi nevarētu dzīvot trūcīga persona. Sviridova savu nabadzību atsakās komentēt, aicinot par to runāt ar viņas advokāti Ligitu Pētersoni.

Atšķirībā no Kargina un Krasovicka advokāta Uģa Grūbes, kurš atklāti stāsta, kādēļ viņa klienti lūguši tiesu atbrīvot viņus no valsts nodevas, kam tiesa gan nav piekritusi, Sviridovas advokāte Ligita Pētersone atbild, ka neizteiksies par savu klienti. Ticamākais, viņai vienkārši nav kaut cik pieklājīga skaidrojuma, kā kliente ieguvusi šādu statusu, kam gan šajā krimināllieta nav nekādas lomas, drīzāk varētu būt par pamatu jaunas lietas uzsākšanai par krāpniecību. Pati Sviridova atzīst, ka paļaujas uz advokāti, kura uzskata, ka par šo lietu labāk publiski neizteikties.

Trīssimts tūkstošus eiro vērto izziņu pērn 29. novembrī parakstījusi Jūrmalas Labklājības pārvaldes vadītājas vietniece Ruanete Meža. Tajā norādīts, ka Sviridovas dzīvesvietas adrese ir Jūrmala, Valdemāra iela 9-1, un viņa dzīvo viena. Lurssoft datu bāzē atrodams, ka šajā adresē reģistrētas divas firmas: sporta klubs Bolder 1996, un SIA Rascom.

Norādītā mājvieta ir salīdzinoši necila, veca divstāvu koka māja, kas šķiet,  neapdzīvota. Tomēr durvis atver silti saģērbusies kundze. Kāpņu telpa vēsa, uz otro stāvu ved čīkstošas koka kāpnes. Dzīvoklī, kuru uzrādījusi Sviridova, lai iegūtu trūcīgās statusu, neviens nedzīvojot, to īrējot kaut kāda firma. Sieviete, kas atvēra durvis, norāda uz citu māju, kā Svirodovas dzīves vietu - divarpusstāvu jaunu māju ar lielu žogu apkārt. Lielajā baltajā ēkā pretī necilajam koka namiņam esot Larisas Sviridovas firma. Tur viņa darbojoties kopā ar  dzīvesdraugu.

Ministru kabineta noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu paredz, ka par trūcīgu atzīstama persona, ja tās vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 128 eiro un tai nekas nepieder vai arī pieder, bet nevar ar īpašumu rīkoties. To Sviridovai, acīmredzot,  nebija nekādas problēmas pierādīt, jo viņai piederošās kapitāldaļas dažādos uzņēmumos ir apķīlātas. Taču šie paši noteikumi paredz, ka pirms piešķir trūcīgā statusu, sociālais darbinieks apseko cilvēku viņa dzīvesvietā un pārliecinās par viņa faktisko materiālo stāvokli. Diez vai šajā gadījumā tas tika darīts.

31. janvārī Jūrmalas Labklājības pārvaldē Ruaneti Mežu, cilvēku, kurš piešķīra Larisai Sviridovai trūcīgās statusu un palīdzēja līdz ar to ietaupīt 300 tūkstošus, nevarēja sastapt. Pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa  atbild izvairīgi, ka neko par Sviridovu un viņas statusu nezinot, bet pārbaudīšot. Viņa arī bilst, ka nav tiesīga sniegt informāciju par saviem klientiem, tā ir sensitīva informācija.

Ne vien Jūrmalā, bet arī Rīgā Larisai Sviridovai līdz šim veicies. Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lelde Grauda šā gada 21. janvārī atbrīvoja uzņēmēju no simtos tūkstošos mērāmas valsts nodevas un tiesāšanās izdevumiem. „Dārgās" izziņas darbības laiks gan beidzās 31. janvārī. Taču, kas paspēts, paspēts.