Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"“Islāma valsts” grib atgriezties pie viduslaikiem, kad valdīja islāma ticība pār lielu daļu pasaules," raidījumā Krustpunktā vērtē Ārpolitikas institūta Goda direktors Atis Lejiņš.

Lejiņš skaidro, ka viņi savās zemēs grib nodibināt kalifātu, kas formāli beidza pastāvēt 1923. gadā, jeb “Islāma valsti” ar vienu vadoni, tagad tas ir al-Baghdadi [Abu Bakr al-Baghdadi]. Bet neviens nav viņu atzinis, pat iekšienē notiek cīņas starp viņu un Alkaidu.

"Neteiktu, ka šis uz vienu reliģiju balstīts konflikts, patreiz tā ir cīņa starp vienas reliģijas novirzieniem. Aktīvā kaujas darbība norisinās starp kalifāta jeb “Islāma valsts” un citiem grupējumiem, kas nav tik fundamentāli noskaņoti," situāciju komentēLatvijas ārpolitikas institūta pētnieks Pēteris Veits.

"Islāmā nav nodalījuma starp reliģiju un politisko varu. Pamatideja ir, ka labs līderis, kas dzīvo saskaņā ar reliģijas principiem, ir labākais iespējamais politiskais līderis," skaidro Veits. Jautājums, kā šo filozofisko bāzi savā labā izmanto dažādi grupējumi.

Pirmais straujais radikālā grupējuma “Islāma valsts” izplešanas vilnis ir apturēts, svarīgi nepieļaut tam nostiprināties Lībijā, atzīst eksperti. Lejiņš vērtē, ka Lībijā ir varas vakuums un tur šis grupējums var to izmantot. Ja starptautiskā sabiedrība varēs to novērst, tas būs liels panākums, ja ne – “Islāma valsts” var zaudēt pozīcijas Sīrijā un Irākā, bet var izplesties Lībijā. Lejiņš bilst, ka no Lībijas tad uz Eiropu plūdīs liels bēgļu skaits, ar ko Eiropa netiks galā.