Heh, man ar problēm: Man i draudzen, esam kopā 3 mēneš, iepazināmies karnvālā šai retā datumā=29.II, iedzērām šamp&iemīlejāmies no 1.acuSkat. Draudzens senči ir pret mūsu tikšanōs- neesam precēti, jo ZAGSam lūk nelabpatīk laulāt nepilngadīgos itKā tam būt kād nozīm, bet man vēl arī jaizšķirās no sava pūķa. Tapēc slapstamies slepus, esam īsti Romeō&Džūljett. Šai šovasar palix 13, ir gan bisk jaunāka nekā ierasc, bet tas vismaz orģināl, un vispār- vecumam ar pasesDatiem nav neVizMazākā sakara, katrs i tik jauns cik sirdī jūt. Kaut esu par 39g+7mēn vecāx, tomēr jūtos ap≈16, tā ar izskatos, tapēc man bodē nepārdod šmigu, sūtu savus īstos dēlus nopirkt. Man ar draudzen gribās arī savus bērnus, bet dakter ieteic nesteigt-lai šai nobriest ķermens, tapēc izsargājamies. Arī adoptēt mums neļauj mūsu ideālā valsc jo neskaitamies laulāti. Tad nu 13.III-pktd palīdzējām no bērnNama izmukt 9g.v.meitenei &14g.v.puisim, tos neoficjāl adoptējām, bet draudzenes senči tos neatzīst par mazbērniem, tapēc tie reizēm padzīvo pie manis, tad pazūd kautKur vairākdiens vai nedēļs, neprasu-kur, bērnus audzinām demokrātisk, laiTik neblandās pa KorōnPerēkliem. Esam gan arī bisk greizsirdīg: draudzen uzmana lai es neesu 2-atā ar meitu, bet es- lai šī nesaietās ar dēlu, īpaš nepriecē doma kad šas paaugsies. Mēs gan nekrāpj viens otru, vismaz es- token nē, bet scēnas notiek jau pārāk biež, mūsu ģimen sāk irt pirms iegūsim tiesībs sareģistrēties & adoptēt. Tas viss- mūsu bezatbildīgo likumu dēļ. Citād- būtu kopā pa īstam un neviens mums nekā nevarēt pateikt.