Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


“Valdībā daudzi ir jāpārliecina, arī politiķi ir jāpārliecina par nepieciešamību atgriezties pie iepriekšējā Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa,” atzīst kultūras ministre Dace Melbārde raidījumā Krustpunktā.

Politiķi īsti nesaprot, kāpēc vajadzīgs iezīmētais nodoklis, kāpēc nevar būt katru gadu budžeta plānošana, ko nozīmē kultūra brīva no politiķu lēmumiem, prognozējamāks finansējums, vērtē ministre un norāda, ka aizejošais gads bijusi cīņa par to, lai valdība un politiķi ieklausās diskusijās par finansējuma modeļa maiņu VKKF. Strādājot iepriekšējā valdībā, šī koncepcija nav guvusi atbalstu, šīs valdības deklarācijā ir iekļauts ieraksts, ka jāatjauno iepriekšējais VKKF finansēšanas modelis, pakāpeniski palielinot finansējumu līdz trīs procentiem no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai.

"Ir grūti politiskā arēnā skaidrot, kāpēc kultūrai vajag naudu un kultūra arī kaut ko maksā," bilst Melbārde.

Vērtējot gaidāmās pārmaiņas LAtvijas Radio, Dace Melbārde atzīst, ka bija liels pārsteigums, ka Latvijas Radio notiks izmaiņas un ka tās notika tik neprognozējami. Ministre uzskata, ka līdzšinējais Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis strādājis labi un, veicot analīzi par mediju kvalitāti, Latvijas Radio ir līderis savā nišā.

"Īsti izmaiņu nepieciešamību nesaprotu un argumentus par to neesmu dzirdējusi publiskajā telpā," norāda Melbārde.

Ministre piekrīt žurnālistiem, ka sabiedriskā medija valdes izvēlei vajadzētu būt piemēram, jo sabiedriskais medijs ir tas, kura pamatvērtības ir atklātība un lietu skaidrība, skaidra kominikācija par to, kā lietas notiek. Tam tā vajadzētu būt arī procesā, kad izvēlas sabiedriskā medija vadību. Tam jābūt atklāti.

Dace Melbārde, runājot par Rīgas 2014 guvumiem, atzīst, ka tā bijusi lieliska mobilizēšanās pašiem rīdziniekiem, meklējot sadarbības formas, aktivizējot "pusmirušas" un maz zināmas Rīgas vietas. To varētu pārņemt, lai iekustinātu citās pilsētās un novados kultūras dzīvi, tas mums liktu paskatīties apkārt, kas mums īpašs un savdabīgs, kā pamodināt jaunrades potenciālu. Ministre arī norāda, ka valsts kultūrpolitikas galvenais uzdevums ir radīt atbalsta mehānismus, lai cilvēki var sniegt savas idejas. VKKF ir tāpēc radīts, lai cilvēki varētu nākt ar idejām, lai viņi būtu savas kultūrtelpas veidotāji.

Vērtējot aizvadīto kultūras gadu Rīgā, ministre atzīst, ka "kopumā programma īstenota labi, bet Rīgā 2014 parādīja stiprās puses un arī Latvijas kultūrtelpas vājās puses. Vājā puse nešaubīgi ir infrastruktūra, ko it sevišķi izjuta labas mūzikas cienītāji".

Ministre atzīst, ka viņai simpātisks šķiet ierosinājums, ka katru gadu kāda Latvijas pilsēta būtu mūsu valsts kultūras galvaspilsēta.