kauns kauns kauns
manus bērnus valsts palaida vējā

Allaž sajūsmina uzņēmēji, kuri gadiem runā par darba ražīguma un procesu efektivitātes paaugstināšanu! It kā darba ņēmējs uz ražotni varētu paķert līdzi savu modernāku āmuru vai darba galdu, un strādāt divreiz ražīgāk. It kā rūpēties par darba ražīgumu nebūtu tieši uzņēmēju uzdevums. Taču, kamēr būs pieejams darba spēks, kas gatavs strādāt par minimālo algu, tikmēr vēlme investēt modernākās tehnoloģijās būs tikai tiem, kuru skats vēršasilgtermiņa nākotnē. Pārējie brēks, ka jāļauj iebraukt lētajam darbaspēkam no Ukrainas, Baltkrievijas u.tml.

Neviens pat neiepīkstējās par ECB veikto kvantitatīvo stimulēšanu,kas palielina inflācijas spiedienu.Eiro kļūst vairāk un lētāki,lai vieglāk atdotu parādus,tos ražo vairāk.Kaut kad neizbēgami būs denominācija.***Arodbiedrību pārstāvis noklusēja viņu pilnīgo bezspēcību privātajā sektorā,jo tās neko nespēj padarīt produkcijas,pakalpojumu pircējam.

Veco Eiropas valstu pieredze kopš 2.pas. kara beigām apstiprina, ka progresīvā nodokļu sistēma ir pamats vidējo un nelielo uzņēmējsabiedrību attīstībai un taisnīga sabiedrības vairākuma interesēs. Politiķi izgudro dažādas sarežģītas nodokļu sistēmas, bet neruna par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu, kas butu jebkuram saprotama. Kāds iemesls ir šīs nodokļu sistēmas neieviešanai Latvijā?

Jā, tas ir viens no punktiem, - 10 gadus izvairījās, "diskutēja", vilcinājās, kamēr beidzot reizniece ar pompu uzcepa puvušu pīrāgu, ko tautai pasniedza kā super panākumu.
Citi "dažādie mehānismi", kurus minēja Gašpuitis, runājot par Īriju: 1. drosme sacelties pret t.s. ārvalstu investoriem, kas gūst milzu peļņu (Krauze arī minēja), bet to izved, toties LV vietējam darbaspēkam maksā minimālo un uzspļauj visādiem saukļiem par soc atbildīgumu. Tieši tādu maximku, rimju, u.c. dēļ minimālā jāceļ strauji, jo viņi vienmēr būs tendēti maksāt tikai to un ne vairāk. Arī zviedru komercbanku rijību un nekaunību, atsakoties piedalīties valsts programmā par atvieglotu pirmo mājokli, bezatbildīgu NĪ burbuļa uzpūšanu spēj apturēt tikai valdības drosme un skaidra attieksme, kas šai valstī ir noteicējs un kas diktē noteikumus, nevis klanīšanās un roku laizīšana. Cik Latvijā ir palikuši lielie uzņēmumi ar nacionālo kapitālu? Monopolistus un valsts neskaitam. Finieris. Vēl? Visi prihvatizēti un izpārdoti. Īrija tā nedarīja, tādēļ ir no kā veidot ienākumu masu. 2. drosme atzīt, ka valsts pārvalde ir uzblīdusi un krasi to samazināt (nevis citskovska gliemeža tempos, bet dinamiskāk), pie tam ar pārvaldi nevajag saprast skolotājus, bet gan administrāciju - ministrijas, aģentūras, departamentus, pārvaldes, visas budžeta iestādes, kas NAV MEDIĶI, PEDAGOGI, GLĀBĒJI. Lai šie cilvēki iet privātajā sfēra un sāk ražot nodokļus, nevis tos apgūst un izmanto. 3. drosme sacelties pret ēnu ekonomiku, partiju melnajām kasēm, lobiju specpasūtījumiem, korupciju visaugstākajā līmenī. Kur radīsies tā naudas masa, ko pārdalīt starp nozarēm, ja valdošajiem ir ērts pašreizējais stāvoklis, ļoti daudziem ir skeleti skapī un nav drosmes atbildēt par sastrādāto, nav drosmes pārcirst saites, lai valsts uzplauktu. Jums patīk Īrija un Igaunija? Mācieties drosmi no viņiem!