"Valsts prezidenta kandidatūrai jābūt jēgpilnai," intervijā raidījumā Krustpunktā norāda Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš tiek tiek piesaukts kā vēlamākais nākamais Latvijas Valsts prezidents, tomēr neviens šo amatu Levitam oficiāli nav piedāvājis.

Levits nenoliedz, ka ar viņu ir runājušas vairākas partijas, bet viņš šobrīd skatās un mēģina izprasts sabiedrības nostāju.

"Valsts prezidentam mūsu sistēmā nav reālas politiskās izpildvaras. (..) Valsts prezidentam mūsu sistēmā ir cita loma, viņam ir jābūt skaidram redzējumam par Latviju starptautiskā kontekstā. Jo Latvija ir maza valsts un Latvijai ir pareizi jānoorientē sevi un jāatrod starptautiskā kontekstā. Es redzu Latviju pilnīgi skaidri Eiropā un Rietumos. Skaidram redzējumam par to, kas ir mūsu valsts galvenās problēmas. Valsts prezidents var ietekmēt politisko domu. Tas viņa uzdevums, ietekmēt to pareizā sakarīgā virzienā," analizē Levits.

Jautāts, vai viņš piekristu kandidēt, ja partijas uzrunātu, Levits atbild: "Ļoti nopietni pārdomātu, jo tas ir izaicinājums un liels uzdevums." Viņš atzīst, ka tiešu šķēršļu kandidēšanai nav, bet retoriski jautā, vai partijas izvēlēsies tādiem kritērijiem atbilstošu kandidātu, kā viņš formulēja.

“Man ir savas politiskās nostājas, esmu līdz šim tās arī pierādījis valsts atjaunošanas un valsts reformu kontekstā. Ja partijas vienojas par cilvēku, kas varētu reprezentēt mūsdienīgu, nacionālu, demokrātisku Latvijas valsti, kas stāv ar abām kājām Eiropā, Rietumos. Un nevis uz tilta, kā dažreiz saka – Latvija tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Latvijai nevajadzētu būt ne uz tilta, ne patiltē. Latvijai ir jābūt skaidri Eiropā," komentē Levits.

"Partijas mēģinās atrast kopēju kandidātu, kas būtu loģiski un saprātīgi," norāda Levits. Viņš atzinīgi vērtē partiju konsultācijas ar sabiedrību, neapspriežot konkrētas kandidatūras.

Levits norāda, ka nebūtu laba prakse, ja kandidāts parādītos pēdējā brīdī. "Nevar jau izvilkt kaut kādu cilvēku no kaut kurienes, iecelt par prezidentu un tad teikt, lai viņš mācās. Tā nav vieta, kur jāmācās. Ir jau jābūt izmācītam, domāju, ka partijas to ņems vērā,” bilst Levits.

Jautāts par Satversmes preambulu, kuras autors ir Levits, kuru politiķi piesauc arī diskusijās par partnerattiecību likumu, Levits norāda, ka "Satversmes ievads zināmā mērā ir konstitucionāls orientieris, kā jāattīstās Latvijas valstij". Lai arī saka, ka šīs vērtības ir tradicionālas un ilgstošas un pie tām pieder arī ģimene.

"Tas nenozīmē, ka citi modeļi vai citas attiecības būtu jādiskriminē, bet, manuprāt, ģimenei saskaņā arī ar Satversmi pienākas īpaša aizsardzība no valsts puses," vērtē Levits.

"Ģimenei jābūt īpašai. Neko citu nevar pielīdzināt ģimenei. Jautājums, vai nepieciešams atsevišķs partnerattiecību likums, vai iespējams citā veidā šīs neērtības cilvēkiem mazināt, vai novērst, kas saistītas ar cita veida partnerattiecībām. Tas jāskata," analizē Levits. "Iespējams, ka Civillikuma ietvaros pieņemams, iespējams, ka var citādā juridiskā formā nokārtot šos jautājumus. Jautājami, kas saistīti ar finansēm, vai par to, vai vari slimnīcā uzzināt diagnozi tavam partnerim, tie visi ir regulējami jautājumi. Bet tie nav regulējami tādā veidā, kas noved pie tā, ka jebkuras partnerattiecības ir ģimene. Ģimene ir kaut kas īpašs, neko citu pielīdzināt nevar. Visu pārējo var noregulēt vienā vai otrā veidā.”