Tuvojoties starptautiskam samitam, kurā izvērtēs arī Minskas vienošanās izpildi, Krievija cenšas diskreditēt Ukrainu, norādīt, ka šī valsts ir agresors, atzīst eksperti raidījumā Krustpunktā.

Aleksejs Grigorjevs uzskata, ka attiecību saasināšanās ir "drīzāk Krievijas iekšējās politikas sekas, krīt Putina reitings, drīz valsts domes vēlēšanas, nav iespējams izpildīt Minskas vienošanos, kas nesakrīt ar Krievijas iekspolitikas un ārpolitikas mērķiem. Tāpēc jāuzkurina reitings".

"Grūti pateikt, vai Krievija grib karu, bet Putins grib, lai viņu redz kā nācijas aizstāvi un impērijas atjaunotāju. Tas ceļ viņa reitingu un nācijas saliedētību," vērtē Grigorjevs.

Atšķirīgs viedoklis ir Filipam Lastovksim, viņš norāda, ka nav līdz šim faktisku pierādījumu, ka Krievija kārtējo reizi ir kaut ko izdomājusi. Arī Ukraina pēdējā gada laikā ir pierādījusi, ka pati ir gatava īstenot provokācijas.

Retorika, kādu viens otram velta Krievijas un Ukrainas vadītāji un augstākās amatpersonas, ir kļuvusi par vairākām toņkārtām augstāka. Vienu brīdi pat bija bažas, ka sāksies plašāka karš. Spriedze starp Krieviju un Ukrainu atkal pieaugusi. Krimas dēļ. Bet ne tikai. Arī Austrumukrainā karadarbība nerimst, un neviens pat necenšas Minskas vienošanos pildīt. Kāda būs Rietumu attieksme, ja tā turpināsies? Vai sankcijas tiešām varētu tikt mīkstinātas? Un kāpēc situācija atkal pasliktinās? Krustpunktā par cēloņiem un likumsakarībām Ukrainas notikumos diskutē Austrumeiropas politikas pētniecības centra pētnieks Māris Cepurītis un trīs žurnālisti: Aleksejs Grigorjevs, kurš daudz laika pavada Ukrainā, "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnālists Imants Liepiņš un no portāla "Delfi" Filips Lastovskis.