Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Farmaceiti uzskata, ja viņiem būtu iespēja atvērt savu aptieku, klienti izvēlētos tieši mazās aptiekas.

Farmaceits, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, raidījumā Krustpunktā min, ka viņš spētu „cīnīties” ar lielajiem, jo šobrīd strādājot ķēdes aptiekā ir jāpilda plāns un nemaz nav svarīga farmaceitiskā kvalitāte un aprūpe, kas būtu galvenais viņa nelielajā aptiekā. Līdzīgi uzskata arī kāda farmaceite, kura norāda, ka nevar atvērt aptieku tur, kur dzīvo, kur gribētu realizēt savu pieredzi un idejas.

Satversmes tiesa pirms dažām dienām atteica ierosināt lietu par likuma maiņu, kas atceltu ierobežojumus farmaceitiem atvērt jaunas aptiekas. Atteikums ir juridisku nianšu dēļ, tādēļ prasības iniciatori grasās novērst nepilnības un vērsties tiesā atkārtoti.

Jurists Edgars Zelderis, kurš pārstāv tos farmaceitus, kas vērsās Satversmes tiesā, norāda, ka galvenais pret ko vēršas farmaceiti, ir pret esošo aptieku ķēžu paplašināšanu. Arī Rīgā aptieku varētu būt vēl vairāk. Zelderis atzīst, ka vēlas panākt, ka aptiekām jāpieder farmaceitiem, kā lielākā daļā Eiropas valstu.

Zelderis atzīst, ka Satversmes tiesā iesniegtā prasība nav tieši vērsta uz to, lai aptiekas varētu atvērt farmaceiti, jo juridiski nav varējuši formulēt tā: atceliet, bet tā lai var cits atvērt. Satversmes tiesa izvērtē, vai esošais regulējums ir tiesisks vai ne.

Latvijas Farmaceitu biedrības priekšsēdētāja Kitija Blūmfelde gan norāda, ka Rīgā aptieku ir gandrīz divreiz par daudz, salīdzinot ar teorētisko iedzīvotāju skaitu. Tajā pašā laikā Rīgas nomalēs un Pierīgā aptieku trūkst.

Blūmfede atzīt, ka arī pati labprāt atvērtu aptieku un pašreizējā kārtība, ka farmaceits nevar atvērt aptieku, viņai nešķiet pareiza.

„Biedrība nav pret to, ka farmaceits atvērtu aptieku. Tas, kas mūs esošajā situācijā ar prasības iesniegšanu tiesā biedē - redzam milzīgus riskus, zinot, cik plakani dažkārt valsts institūcijas pieņem lēmumus," komentē Blūmfelde.

Biedrību satrauc, vai Latvija neizvēlēsies Igaunijas ceļu, kur sākumā atvēra tirgu, un kad lielie aptieku uzņēmumi bija rezervējuši visas kaut cik jēdzīgās vietas, kur varētu atvērt aptieku, attapās, ka mērķis nav sasniedzams. To apturēja un domāja jaunu risinājumu.

"Konkurences padome gadiem raugās uz šo tirgu. Secinājums: regulējums ir pārmērīgs un tas nav devis cerētos rezultātus," vērtē Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. "Laiks paiet un redzam, ka nekas nemainās, nav iesēju ienākt jauniem tirgus dalībniekiem, jauniem ambicioziem farmaceitiem pašiem veidot savas aptiekas. Redzam, ka kritēriji tiek ļaunprātīgi izmantoti.”

Ābrama norāda, ka apgrozījums uz zāļu tirdzniecību palielinās, aptieku peļņa palielinās. Tas ir komerciāls bizness, kas tendēts uz peļņas gūšanu. Konkurence nav pietiekami liela, lai arī aptieku ir daudz, tas nedod labumu patērētājiem. Tirgus stagnē, jo tas ir ārkārtīgi regulēts.

Nacionālo Resursu Institūta direktors Sergejs Ancupovs akcentē, ka esošie ierobežojumi runā par licenču skaitu, un to atcelšana būtu tirgus liberalizācija un negodīgas konkurences radīšana. Tā pazaudēs vēl vienu nozari Latvijā. Uz aptiekām, kas ir veselības aprūpes sistēmas daļa, nedrīkst attiecināt regulējumu, kas attiecas uz komerclietām. Ancupovs arī bilst, ka esošie noteikumi stimulē to, lai aptiekas atvērtu vietās, kur to nav.

Ābrama atzīst, ka nozare ļoti saregulēta un nav izpildījies mērķis, lai mazapdzīvotās vietās būtu aptieka.