"Jāsaprot, cik mēs paši būsim stipri, tik mēs būsim neievainojami, " diskusijā raidījumā Krustpunktā par Baltijas drošības jautājumiem atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Garisons norāda, ka viņu kaitina paziņojumi par to, ka Baltija nav aizstāvama. Viņš skaidro, ka katru reizi, kad bijušie NATO ģenerāļi vai politiķi izsaka šādus paziņojumus, vienmēr jāvērtē, kas pamatā šiem izteicieniem.

"Beigsim paši sevi noniecināt. Mēs esam spējīgi, mēs esam daudzas lietas varējuši, jāsaprot, ka ģeopolitiskā situācija ir tāda, ka būs mēģinājumi ietekmēt mūsu prātus gan ar psiholoģiskām operācijām, gan ar informācijas operācijām. Mēs savu ģeogrāfiju nevaram mainīt, mums jābūt pašiem stipriem, tad arī mūs neviens neietekmēs," bilst Garisons.

Savukārt politologs profesors Kārlis Daukšts uzskata, ka viens no galvenajiem apdraudējumiem drošībai – neuzticība varai un politiķiem, ka jāizvērtē ir iekšējie apdraudējumi, tas, ka sabiedrība ir samērā sašķelta, nav vienotības par Latvijas suverenitāti un stabilitāti. "Neticībā ir viens no lielākajiem apdraudējumiem," bilst Daukšts.

Arī Daukšts sarunas noslēgumā bilst, ka galvenais mūsu drošības sajūtai ir atbildība cilvēkiem pašiem par savu valsti. Tajā pašā laikā svarīgi, ka sarunu process starp NATO un Krieviju nav apstājiem un kaut kādā mērā turpinās, lai arī savstarpējās attiecībās ir saspīlētās, norāda Daukšts.

Baltijas drošības jautājumi – kādi ir apdraudējumi un kādi ir aizsardzības garanti. Cik ļoti varam paļauties uz sabiedroto stipro plecu, kā paši stiprinām savas aizsardzības spējas? Krustpunktā studijā diskutē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, politologs profesors Kārlis Daukšts, Latvijas Transatlantiskās organizācijas LATO valdes loceklis Juris Ulmanis un bijušais padomju un Latvijas jūras kara flotes virsnieks, šobrīd politiķis Jānis Ādamsons.