Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krustpunktā pēc pusdiviem turpinās vakar aizsākto raidījumu ciklu par dzīvi dažādos novados. Mēs šajās dienās ciemojamies tur, kur bijām pirms pāris gadiem, kad kad krīze bija tikko beigusies. Kas ir mainījies šajos novados pēc pāris gadiem, vai dzīve kļuvusi labāka? Šodien Ginta Mūrniece mūs vedīs uz Mazsalacu.

Mazsalacas novads atrodas Ziemeļvidzemē, 20 kilometrus no Igaunijas robežas, ap 140 kilometriem no Rīgas. Pēc 2009. gada reformas tajā iekļauti arī tuvējie pagasti Ramata, Sēļi, Skaņkalne. Pirms pāris gadiem šis novads mūsu uzmanību saistīja, jo skaitījās 20 trūcīgākais no 120 Latvijas novadiem pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, kas tolaik sasniedza tikai 200 latu jeb virs 300 eiro gadā. Salīdzinoši trīs reizes mazāk nekā bagātajos novados. Pēc Finanšu ministrijas datiem par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu šā gada sākumā cipars faktiski nav mainījies.

Ir bijušas pašvaldību vēlēšanas, ir mainījusies novada vadība, pie varas nākuši gados jauni cilvēki, pagastvecim nav pat trīsdesmit. Jaunie ir nostrādājuši gadu. Neko daudz nav paspējuši, bet statistika liecina, ka nedaudz lietas tomēr gājušas uz labo pusi, vienīgi, līdzīgi kā citos attālajos novados Latvijā, nepielūdzami turpinās negatīvā tendence - samazinās iedzīvotāju skaits un mirstība turpina pārsniegt dzimstību. 2013. gadā piedzimuši 32, bet mūžībā aizgājusi 55 mazsalacieši (kopumā novadā nedaudz vairāk nekā trīs ar pus tūkstoši iedzīvotāju). Reģionālās attīstības aģentūras vecākā statistiķe Valentīna Locāne skaidro, ka dati liecina, ka novadā, nedaudz samazinājies bezdarbs un pieaudzis arī novadā reģistrēto uzņēmumu skaits.

Dodamies. Pa ceļam līdz novada centram ceļmalās redzamas mājas. Dažādas, cita trūcīgāka vai, pareizāk, nesakoptāka lauku saimniecība, cita sakoptāka. Tik bagātus īpašumus kā Pierīgā neredz. Ir arī noplukušas kolhozu laiku daudzdzīvokļu mājas. Vienā no tādām netālu no Skaļnkalnes pagasta robežas iebraucām pirms diviem gadiem. Toreiz skats pavērās visai bēdīgs, dažus dzīvokļus apdzīvoja bezdarbnieki un pensionāri. Šoreiz piestājot secinām, ka nekas nav mainījies. Kā vēlāk noskaidrojām novada domē, tā ir bezsaimnieka māja, jo kādreizējais privatizētājs bankrotējis. Ko darīt, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, arī pašreizējā vadība nav izlēmusi.

Novada centrā cilvēku uz ielām maz. Pilsētiņa sakopta, tīra, klusa. Vecākus ar bērniem neredz, autobusu pieturā sēž vairāki seniori, kas atsmej, ka pensionāriem pensionāra dzīve un atzinīgi vērtē jauno domes priekšsēdētāju – apzinīgs un izdarīgs. Uzņēmumu gan nekādu neesot, jaunieši aizbrauc. Divi jaunieši iznāk no kafejnīcas. Viņi stāsta, ka Mazsalacā var nodarboties ar sportu. Jā, dome atbalstot jauniešus.

Dodamies uz domi. Pirms tam ielūkojamies Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā. 2013. gada vēlēšanās Mazsalacas novadā, tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, nav piedalījušās varas partijas, ne zaļas, ne oranžīgas, ne kādā citā krāsā. Uzvarējis jauns saraksts Mazsalacas novadam – dabūjuši piecas no deviņām vietām, iepriekšējais “domes vecis” Gunārs Zunda, kaut arī ticis domē ar trīs saviem partijas biedriem no saraksta Salaca, katastrofāli zaudējis vēlētāju uzticību. 2009. gadā par viņu balsojuši gandrīz divi tūkstoši vēlētāju no vairāk nekā trīs ar pus tūkstošiem pagasta iedzīvotāju, un viņš saņēmis gandrīz 700 plusiņus. 2013. gada vēlēšanās par viņu balsojuši tikai ap 500 vēlētāju, arī plusiņu skaits sarucis. Jaunajam domes priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim uzticības kredīts pēdējās vēlēšanās vislielākais. Solījis kopā ar savu komandu uzlabot, veicināt, attīstīt dažnedažādas lietas. Vai izdosies piepildīt tradicionālos solījumus ar netradicionālu saturu, kas dos novadam reālus ienākumus budžetā? Viņš, atšķirībā no iepriekšējā domes vadītāja akcentu attīstībā liek nevis uz tūrismu, bet izglītību, uzņēmējiem neko daudz nesola, vienīgi sakārtot juridiskās lietas. Pats 2010. gadā pabeidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu un ieguvis bakalaura grādu ekonomikā.

Harijs Rokpelnis atzīst, ka tūrisms ir laba lieta un Mazsalacā ir, ko parādīt atbraucējiem, bet tas nedos peļņu. Par peļņu jādomā, izmantojot vietējos resursus – zemi, kokus. Tāpat notiek darbs pie neapgūto industriālo teritoriju sakārtošanas novadā. Pēc domes vadītāja teiktā, novadā sarūk trūcīgo skaits, kā jaunumu viņi ieviesuši lielāku kontroli pār pabalstu Bērni no daudzbērnu ģimenēm saņemot skolā brīvpusdienas, arī pārējie bērni līdz piektajai klasei. Jaunajiem uzņēmējiem viņi varot palīdzēt ar padomu un juridisku lietu sakārtošanu, bet ne naudu.

Kas attiecas uz priekšvēlēšanu laikā solīto… Solīts radīt labvēlīgākus apstākļus uzņēmējdarbībai, pie tā šobrīd strādā. Solīja, ka veicinās izglītības nozares attīstību, ir panākts pilotprojekts profesionālās izglītības ieviešanā izveidots.
Mazsalacā ir neierasti aktīva kultūras dzīve, kuru nu jau 30 gadus vada Dace Jurka. Mazsalacā ir ap 30 dažādi pašdarbības kolektīvu, kuru vārds skan valsts mērogā. Vai dome atbalsta šo rosīgo darbošanos? Dace Jurka bilst, ka nav viegli ar pašvaldību strādāt, jo risināmo jautājumu daudz. Daces Jurkas vadītajā Kultūras centrā pirmajā stāvā atrodas arī Tūrisma informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centrs, kuru pirms ievēlēšanas vadīja tagadējais pagasta vecis. Tagad tur čīkstošā krēslā sēž tikpat jauns un enerģisks Valters Mitāns. Kad būsiet Mazsalacā, viņš visu pateiks, kurp doties, ko apskatīt, un tā tālāk.

Idejas par to, ko vajadzētu darīt, lai novads kļūtu bagātāks pirms pāris gadiem bija ar toreizējam domes priekšsēdētājam Gunāram Zundam. Līdzīgi kā Rokpelnis, viņš arī neko nesolīja jaunajiem uzņēmējiem, tikai konsultatīva rakstura atbalstu. Toreiz uzņēmēja, kura tagad kļuvusi par domes deputāti, Dace Mažānova kritizēja domes politiku attiecībā uz budžeta papildināšanas iespējām, viņa gribēja Mazsalacā redzēt vēl kādu kafejnīcu, varbūt gaļas pārstrādes cehu, reālu atbalstu jaunajiem, kuri kaut ko grib uzsākt, bet nav naudas.

Pirms diviem gadiem Dace Mažānova teica, ka Mazaslacā vajadzīgi ražošanas uzņēmumi un kritizēja domes darbu, tagad, kad pati ir deputāte, situāciju redz citādi. Pati viņa ir uzņēmēja, kas nodarbina gandrīz 30 strādājošos savā kokapstrādes cehā, un uzskata, ka valstij vajadzētu domāt par darba devējiem, kas valsts kasei pienes pievienoto vērtību.

Tā viņi tur dzīvo, mūsu mazsalacieši, ar visu, kas uz sirds un mēles. Pēc pāris gadiem brauksim atkal. Jaunais novada vadītājs Rokpelnis gan saka, ka nevajadzēšot, vismaz ne tādā statusā, kā līdz šim, viņi vairs nebūšot Latvijas trūcīgāko novadu skaitā. Skan labi! Lai izdodas!