Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Sekojam notikumu virzībai KNAB, jo ģenerālprokurors atņēmis Jutai Strīķei pielaidi valsts noslēpumam. Vairāk Gintas Mūrnieces veidotā sižetā.

Ģenerālprokuratūra KNAB konflikta lietā jau otro reizi nostājusies KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka pusē. Prokuratūra, pārbaudot, vai Streļčenoks pilda tiesas spriedumu par vietnieces Jutas Strīķes nekavējošu atjaunošanu amatā, secinājusi, ka  spriedums izpildīts. Tādēļ noraidāma Strīķes sūdzība un rosinājums saukt Streļčenoku pie kriminālatbildības par sprieduma nepildīšanu. Iepriekš ģenerālprokurors atcēla Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Strīķei piešķirto pielaidi valsts noslēpumam. Ticamākais, ka līdz ar to vismaz no prokuratūras nenāks arī ierosinājums sākt paša Streļčenoka atlaišanas procedūru. Vai šāds notikumu pavērsiens nozīmē, ka var sākt triumfēt tie, kuriem Strīķe ar savām izmeklēšanas aktivitātēm pabojājusi karjeru un dzīvi? Un kas vispār notiek uz korupcijas apkarotāju „kara takas”?  

Tas, kas notiek Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) no malas izskatās pavisam vienkārši: viena nepakļāvīga izmeklētāja Juta karo ar saviem priekšniekiem. Risinājums: atlaist vienu vai otru, vai abus, un būs miers. Arī tādi padomi lasāmi sociālajos tīklos. Papētot dziļāk, atklājas juridiski absurdas lietas, kas vedina domāt, ka pamazām tiek īstenots plāns, kā KNAB pievienot kādai citai iestādei, likvidēt vispār vai neitralizēt, atbrīvojot no „aktīvistiem”. Pēdējā laikā vairs nav dzirdēts ne par skaļām aizturēšanām, ne uzsāktiem kriminālprocesiem, ko rosinājis KNAB.

Krustpunktā interesējas par pēdējiem notikumiem un lēmumiem, kas izsaukuši tiesību teorētiķu diskusijas par atsevišķu likumu normu interpretāciju, arī no Ģenerālprokuratūras puses.

Šā gada 10. aprīļa Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedums paredz atjaunot Streļčenoka atlaisto Jutu Strīķi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā, piedzīt no KNAB neizmaksāto atalgojumu. Spriedums izpildāms nekavējoties. Juta Strīķe formāli atjaunota amatā, var sēdēt KNAB, bet strādāt nevar, jo viņai nav pielaides valsts noslēpumam, kā to paredz likums. Pielaide viņai atņemta kad atlaista, SAB to atjaunojis, bet ģenerālprokurors atņēmis atkal.  Streļčenoks arī izdevis virkni rīkojumu, kas liedz viņai veikt izmeklēšanu, uzsāktas vēl pāris disciplinārlietas, katru dienu viņai jāsniedz rakstiska atskaite, kas kurā stundā paveikts. Bet  Prokuratūra tomēr pēc Strīķes sūdzības, veicot pārbaudi par sprieduma izpildi, secinājusi, ka tas ir izpildīts. Acīmredzot, pietiek ar to, ka darbinieks sēž tur, kur sēdējis iepriekš. Kas attiecas uz atalgojumu, tas ticis izmaksāts tikai piesaistot tiesu izpildītāju, kuram KNAB nācies samaksāt 1000 eiro. Bet kavēšanās bijusi netīša, tā secinājusi Ģenerālprokuratūra. Tādēļ arī noraidīts Strīķes lūgums uzsākt pret Streļčenkoku kriminālprocesu par tiesas sprieduma nepildīšanu pēc Krimināllikuma 296. panta.

Bez  šīs Likuma normas, kas paredz saukt pie atbildības par sprieduma nepildīšanu, Ģenerālprokuratūra atšķirīgi no SAB skatās arī uz pielaides atjaunošanu valsts noslēpumam.

Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar Strīķi uz Tieslietu padomi aiznesusi gluži „zaļu”  izstrādes lietu par iespējamiem pērkamiem tiesnešiem Rīgas apgabaltiesā. Pēc tam arī sākusies aktīva vēršanās pret Strīķi. Kā sacīja Bordāns, Tieslietu padomē īpaši  saasināti uz Strīķes ierašanos ar šo lietu reaģējis ģenerālprokurors. Savukārt ģenerālprokurors skaidroja, ka Strīķei tur nevajadzējis būt. Lieta bijusi pārāk negatava, lai būtu pamats par to runāt. Tajā laikā izšķīrās jautājums, vai amatā paliks Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētaja Sandra Strence. Viņu neievēlēja, bet operatīvā lieta par iespējamiem pērkamiem tiesnešiem Rīgas apgabaltiesā KNAB guļ bez tālākas virzības.

„To, kas būs būs ar KNAB un kāpēc tas tā ir, zina daži cilvēki valstī. Domāju, ka lēmumi ir pieņemti attiecībā uz to. Mana nojauta, ka KNAB vēsture ir jau uzrakstīta. Iespējams, ka visa negatīvā reputācija un ilgstošie negatīvie konflikti ir loģisks process. KNAB sākumā neviens nevēlējās, to zināmā mērā panāca starptautiskas organizācijas,” atzīst Jānis Bordāns.

Tiešus  pierādījumus neguvām  tam, ka  akciju par Strīķes „neitralizēšanu” koordinē un vada kāds konkrēts politiķis vai viņa sponsori, taču to, ka viņa ir daudziem nevēlams cilvēks šajā amatā,  atzina aptaujātie tieslietu sistēmā un valsts pārvaldē strādājošie. No jebkādiem komentāriem ar sava preses cilvēka starpniecību  atteicās Jaroslavs Strelčenoks, Strīķe un biroja pašreizējie darbinieki drīkst runāt tikai ar biroja vadītāja atļauju.  „Bumba” ir premjeres Laimdotas Straujumas pusē. Viņa kā KNAB pārraugs ir tiesīga rosināt kārtējo Streļčenoka izvērtēšanu. Ja viss ritēs, kā līdz šim savu gaitu, KNAB „noasiņos” un klusiņām nosmaks atskaišu blāķos, ko no saviem padotajiem izmeklētajiem ik dienu pieprasa Streļčenoks. Vai Strīķe būtu laba KNAB vadītāja, pārliecināties, ticamāk, nesanāks, jo viņa sariebusi daudziem politiķiem un ieguvusi skandalozas amatpersonas slavu .