Ministriju atbildīgie turpina liekt savu iedomāti ideālo līniju- nabagi samaksās par bagātajiem, jeb mēs visi turpināsim piemaksāt tiem, kas jau var maksāt.

Elektroauto apoloģēti un materiāli ieinteresētie turpina ar putām uz lūpām aizstāvēt pilnīgu absurdu- valsts naudas šķērdēšanu bagāto dzīves uzlabošanai. Tā ir naudas kaisīšana nevis uz mūsu cilvēku galvām, bet mešana pāri robežai miljoniem. Tā nav palīdzība tiem, kuriem tā būtu vajadzīga. Kāpēc par šo naudu netiek pagarinātas elektrovilcienu līnijas, tramvaju līnijas, trolejbusu līnijas?

Šis ir viens no izteiktiem iedzīvotāju noslānošanās piemēriem. Izklausās, ka runātāji saņem algas lielākas par
2 tūkst. eur/mēn. un tādēļ spriež par sev atbilstošu patēriņu. Lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo par minimālo algu un šāds raidījums tikai parāda, cik liela šķēre ir starp iedzīvotājiem. Tas, ka kādās ģimenēs ir vairāki auto, nenozīmē, ka citās ģimenēs vispār ir auto. Rīgā, Pierīgā ir sabiedriskais transports un tur privātais auto nav nepieciešams, bet lielā daļā Latvijas sabiedriskais transports ir labi, ja vienreiz dienā. Tādēļ cilvēki darbu meklē savā apkārtnē un algas ir tikai iztikšanai.

Ģimenei ir elektroauto ārvalstīs. Vienīgais pozitīvs ir tas, ka nav jāmaksā par degvielu, toties negatīvo ir daudz. Taču arī elektrība Latvijā nav lēta. Lietošanas laiks ir īss, jo akumulators jāmaina. Ja ar benzīnauto var braukt 120 t.km un vairāk, tad ar elektroauto -nē. Visi remonta un daļu izdevumi ir ļoti lieli. Apdrošināšana ir lielāka kā parastam auto. Nav drošs - ja pēkšņi problēma ar instalāciju, auto nodeg ātri.....Un, kurš gan prātīgs cilvēks, gribēs atrasties elektomagnētiskā laukā vairākas reizes dienā un vairāk kā 100 km? .... Jā, un redzot, par kādu cenu Latvijā pārdod lietotus elektroauto, mati ceļas stāvus. Piem., Norvēģijā tāds pats lietots elektroauto maksā uz pusi mazāk kā Latvijā.