15. februārī stājās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) aizliegums uz gadu Latvijā retranslēt televīzijas kanālu "RTR Rosia", savukārt jau gandrīz nedēļu ir spēkā ir NEPLP lēmums izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 Krievijas programmas, jo kopš 1. februāra nav zināms to pārstāvis Latvijā. Šis lēmums ir mainījis daudzu cilvēku televīzijas skatīšanās paradumus, piemēram, RTR pērn bija ceturtais, bet NTV Mir piektais skatītākais kanāls Latvijā. Tie ir vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, un maldīgi būtu uzskatīt, ka tikai krievvalodīgie skatās šos kanālus. Cik samērīgs ir lēmums aizliegt daudzus Krievijas televīzijas kanālus Latvijā, kādēļ Krievijas kanālu saturs arvien ir ļoti pieprasīts Latvijā un kādēļ tos joprojām izvēlas skatīties arī latviski runājošā auditorija? Kur ir robeža starp vārda brīvību, tiesībām katram brīvi izvēlēties, ko skatīties un valsts centieniem aizsargāt savu informatīvo telpu no dezinformācijas un naida kurināšanas, Krustpunktā vērtē un diskutē Nacionālās elektroniskās plašsaziņu padomes priekšēdētājs Ivars Āboliņš, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga, portāla “TVnet” žurnālists Iļja Kozins. Sazināmies ar uzņēmuma TET pārstāvi Ievu Smirnovu.

Interesējamies arī, vai pašmāju satura veidotāji var aizstāt Krievijā veidotās programmas un kā uzrunāt Latvijas krievvalodīgos. Vai aizliegums tomēr nesekmēs pirātisko televīzijas kanālu atgriešanos un kāda ir citu valstu pieredze šajā jomā?