Latvijā cenzūra nepastāv - iesākam raidījumu Krustpunktā ar domu, kas patīk žurnālistiem. Bet jāapzinās, ka tas ir tomēr virspusējs apgalvojums, jo vismaz profesionālajā vidē lietojam vārdu pašcenzūra. Esam esam sev tādu robežu nosprauduši, kurai pāri nekāpjam. Visbiežāk, protams, ētisku apsvērumu dēļ, tomēr ne tikai. Telekanāla "Doždj" piemērs rāda, ka, protams, runa var būt arī par likumu. Problēmas rodas tad, kad mūsu izpratnes robežas atšķiras - tas, kas vienam liekas nepieņemami, otram ir pieņemami. Lai no tā izvairītos, protams, ir likumi, tāpat noteiktas profesijas cenšas vienoties par kopējiem ētikas standartiem. Bet jo plašāk  uz visu skatāmies, jo grūtāk ir vienoties. Tad, ja kādā izvērtējumā iesaistās visa sabiedrība ar atšķirīgām zināšanām, atšķirīgu izpratni, tad konflikts, tā vien šķiet,  neizbēgams. To demonstrē gan notiekošais Daugavpilī eksponātu izņemšanu no izstādes Mākslas centrā, arī stāsts par "Doždj".

Vai mēs kā sabiedrība spējam vienoties par robežām, cik tālu sniedzas vārda un izpausmes brīvība, kur beidzas varbūt pašcenzūru un iesaka cenzūra un kurš to vispār drīkst īstenot Sarežģīts jautājums raidījuma Krustpunktā uzmanības centrā. Diskutē jurists Lauris Liepa, komponists Zigmars Liepiņš, sabiedrisko mediju ombude, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožkalne un  politologs Andis Kudors.