Ja cilvēks izdara noziegumu, viņam ir jāsaņem sods.  Sabiedrības viena no pamatprasībām ir realizēt taisnīgumu. Tūkstošiem cilvēku Latvijā sodu izcieš cietumā. Taču lielākā daļa no viņiem iznāk ārā un, diemžēl, visbiežāk atkal zog, izvaro vai slepkavo, un atkal nonāk cietumā. Pasaulē jau sen aktīvi strādā, lai šo līkni lauztu. Tas ir visu interesēs - panākt to, lai bijušie cietumnieki nevis zagtu vai nogalinātu, bet kļūtu par līdztiesīgiem, uzticamiem sabiedrības locekļiem. Valsts kontrole šajos mēnešos ir pētījusi, kā Latvija šo uzdevumu veic, un secinājumi ir diezgan skarbi. Kāpēc gan mēs esam tik neieinteresēti pasargāt sevi, runājot par bijušo un esošo cietumnieku resocializāciju? Pievēršamies šim tematam raidījumā Krustpunktā sarunā gan par to, kas notiek ieslodzījumu vietās, gan to, ko dara Probācijas dienests un ko pieprasa pati sabiedrība.

Studijā: Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs, Ieslodzījumu vietu pārvaldes Centrālā aparāta Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas priekšnieks Valdis Groza, Attīstības fonda "Celies" valdes loceklis, projektu vadītājs, ilggadējs brīvprātīgais darbā ar ieslodzītajiem Jānis Šults un Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.