Vai ģenerālprokurors nekļūdījās, vērtējot Limbažu Jansona kompetenci? No publiski pieejamām ziņām radās iespaids, ka Jansons ne tikai bija saņēmis negatīvu (nevis pozitīvu!!) atestācijas vērtējumu, bet arī disciplināri sodīts par pieļautajām kļūdām. Ja nākošā arī atestācija būs negatīva, viņam darbs būs jāzaudē tieši nespējas dēļ.

Jautājums ģenerālprokuroram!!! Kāpēc Latvijā ir tik maigi sodi Nodokļu krāpšanas un nemaksāšanas lietās? Vai nepieciešams manīt likumus un piemērot bargākus sodus Nodokļu nemaksātājiem? ASV, attīstītajās Eiropas valstīs un bagātajā Skandināvijā Nodokļu nemaksāšana tiek pielīdzināta smagiem noziegumiem, jo cietušais ir visa sabiedrība. Nav noslēpums ka Latvijā ir Eiropas savienībā lielākā Ēnu ekonomika un un Aplokšņu algu izplatība, kas mērāma miljardos, kam rezultāts hronisks naudas trūkums Valsts budžetā visām nozarēm......... KASPARS

diemzel kada no intervijām prokurors apzīmēja visus telefona un interneta apkrāptos par ne ipasi gudriem un teica ka pasi vainigi jo apzinājās ko dara, tad to vispārināt, pasi bija vainīgi kas uzticējās Banka Baltija, Lain, Depozītu, Parex, Krājbankai jo uzticejas valstij, prokuroriem un bankām....

Piederu pie tiem, kas uz Stukāna k-gu liek lielas cerības gan prokuroru apmācībā, gan darba vērtējumu uzlabošanā, lai nav tā, ka prokurors vispār neiet uz tiesu, jo viņam pēkšņi subjektīvi "pietrūkst iekšējās pārliecības", īpaši finanšu darījumu un "lielo zivju" procesos.
Divi jautājumi. 1. Vakar Aizliegtajā paņēmienā par Lemberga mantu ģenerālprokurors teica, ka līdz pašvaldību vēlēšanām neesot iespējams pieņemt regulējuma grozījumus, kas aizliegtu kandidēt apsūdzētām vai pat par nelieliem pārkāpumiem notiesātām personām, tā izslēdzot iespēju Lembergam atkal iekļūt Ventspils domē. Tikko bija lielisks piemērs ātrai regulējuma uzlabošanai - Vilipsonu dzīvokļa lieta, kurā izmainas pieņēma dažu dienu laikā. Lemberga atrašanās domē varētu būt lielāks kaitējums kā dzīvokļa zaudēšana. Vai tiešām likumdevējs nevar?
2. Par LV rezidentu kapitālu Šveices bankās. Kopš 2010./2011. Vācija nopirka datu nesējus ar zagtām ziņām par noguldījumiem Šveices bankās un atļāva tos izmantot nodokļu piedziņas procesos, t.s. Steuer-CD sāga, vairākas valstis noslēdz 2-pusējas vienošanās ar Šveici par info apmaiņu, noguldītāju/summu uzrādīšanu par 10 gadiem (2002-2012) un šo līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem. Tika piedāvāti 3 varianti: a) pašuzrādīšana, kontu slēgšana, apmaiņā pret nesodāmību, b) brīvprātīga pieteikšanās Šveicē ar izdošanu un nodokļu nomaksu par periodu bez papildus soda Vācijā, c) vienreizējas, pēc formulas aprēķinātas soda naudas samaksa. Latvija nepiedalījās, lai gan var diezgan droši apgalvot, ka jau toreiz mūsu bālēliņu kurjeri vadāja naudas čemodānus. Šobrīd LV un CH saista formāla vienošanās par dubulto nodokļu neaplikšanu, bet par tehnikām, kā izķert nelegālu naudu, tajā nav ne vārda. Slikti ir tas, ka latviski ir tikai 1 jēdziens - izvairīšanās no nodokļu nomaksas, toties vāciski runājošās zemes atšķirīgi apzīmē nosacīti legālo (optimizāciju, ārzonas) un krimināli sodāmo, nelegālo izvairīšanos - Steuervermeidung und Steuerhinterziehung. Lemberga procesā mēs redzam grūtības kaut ko uzzināt par slēpto naudu Šveicē. Ja atklātībā, cerams, nonāks stipendiātu vārdi, šī problēma kļūs vēl aktuālāka. Jautājums: vai nav laiks Latvijas valstij iepazīties ar Vācijas pieredzi 2012. un beidzot vienoties ar Šveici par LV rezidentu atklāšanu vai vismaz viņu noguldījumu identificēšanu un aplikšanu ar nodokli, kuru pārskaita VIDam? Paralēli tam valsts var izsludināt brīvprātīgu pieteikšanos, jo tieši tas strādā vislabāk.