Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz valsts finansējumu piešķirt tikai tām skolām, kuras izpilda prasības par minimālo skolēnu skaitu. Kā tās ietekmēs mazās skolas un skolu tīklu kopumā? Krustpunktā analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Saeimas deputāte Agita Zariņa-Stūre (Jaunā Vienotība), Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos, Mārupes valsts ģimnāzijas direktora vietniece Andžela Sokolova un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure.
Pašvaldībām ir jāizvēlas, vai tās pašas daļēji vai pilnībā finansē skolas, kur ir maz skolēnu – klasē mācās vien daži bērni, vai arī tās tiek slēgtas. Valsts nodrošinās līdzekļus pedagogu algām tad, ja skolēnu skaits būs pietiekams.
Šis ir ļoti vispārīgs raksturojums finansējuma modeļa maiņai, kuru no septembra grib ieviest Izglītības un zinātnes ministrijas ministrija. No vienas puses, šis princips nav nekas jauns, jo galu galā par mazām skolām runājam jau vairākus gadus. No otras puses, jautājums ir grūts, jo te ir daudz saskaitāmo - gan bērnu un vecāku intereses, gan pedagogu algas, reģionālā attīstība, centralizācija, viss pārējais. Kādi būs ieguvumi, kādi - zaudējumi, ja šīs pārmaiņas tiks īstenotas?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (11)
Mani ļoti baida vairākkārt izskanējusī doma, ka galvenā problēma ir komunikācija. Proti, ka nabaga laucinieki nespēj saprast, cik ļoti valsts par viņiem rūpējas un gādā. Ja būšot labāks skaidrošanas darbs , tad , tēlaini izsakoties, aitas pašas ies aplokā uz kautuvi. Ko tas nozīmē mums kā nācijai, mums kā valstij?
Pietrūka tāds konceptuālāks skatījums par reformu, kāpēc mēs slēdzam skolas. Vai tas nozīmē, ka valsts ir "stingri nolēmusi" likvidēt laukus? Latvijas zemes nodot globāliem investoriem ES projektu naudu apguvei? Mans iespaids ir tāds, ka valsts tieši virzās uz cilvēku padzīšanu no Latvijas. Ne jau tikai LTV1 sižetā jauna dāma stāstīja, ka ja valsts laukos likvidē visu infrastruktūru, tad izdevīgāk ir pārcelties uz Angliju,nevis Rīgu.
Tika minēts fakts, ka Latvijā ir 15 000 pusaudži , kuri nemācās un nestrādā. Bet kāds tad ir risinājums, ko ministre ar visu milzīgo ierēdņu un padmnieku komandu ir darījusi - tas nav skaidrs.
Tika minēts, ka piešķirti , laikam 300 milj eiro izglītības nozarei šā gada budžetā. Un man atkal rodas jautājums, cik no šīs naudas aizies līdz skolēnam, līdz ģimenēm ar bērniem, skolotājiem un cik miljoni paliks amatpersonu kabatās.
Tas, ko es sapratu no šīs sarunas, situācija patiešām nav viegla, bet valsts kā vienīgo risinājumu piedāvā likvidēt, slēgt un sadzīt pilsētās.
Mediji raksta, ka atkal ir izzagti pensiju fondi. Šoreiz Lietuvā pelnoši. Kā valdība - valsts risinās sociālās problēmas, ko radīs mazo pensiju izraisītā nabadzība? Kas Latvijā vispār strādās un pelnīs, ja visu slēgs?
Siliņa parādīja kas tiks darīts - skolas nevarot pastāvēt tikai skolu pašu vai to darbinieku dēļ, skolām esot jāpastāv izglītības dēļ. Tā nav ministru prezidentes cienīga runa. Tie ir vārdi brežņevlaiku politiķu tukšrunu stilā. Valsts atkal sabiedrības vismazāk aizsargāto daļu pamet likteņdzirnās, lai izdzīvo , kas prot. Tā nedrīkstētu būt
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X