Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Veiksmīga investīciju piesaiste bieži tiek minēta kā viens no ekonomikas attīstības stūrakmeņiem. Kā Latvijā ar to sokas un ar kādām grūtībām saskaras investori?
Krustpunktā diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Jānis Pamalnieks, bankas "Luminor" galvenais ekonomists Latvijā Pēteris Strautiņš un AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.
Tā negadās bieži, ka par vienu un to pašu tematu var izlasīt tik pretējus viedokļus un rakstus. Ja interneta meklētājā ieraksta vārdus „ārvalstu investīciju piesaiste”, kas ir šī raidījuma temats, tad Ekonomikas ministrijas un arī LIAA mājaslapā ir teikts, ka Latvijā pieaug investīciju apjoms, mēs esam atvērti dažādiem biznesiem, mēs daudz strādājam, priekšā laba perspektīva. Tad ir Ārvalstu investoru padome, kas šogad jau pavasarī novērtēja Latvijas pievilcību investīcijām ar viszemāko jebkad sniegto vērtējumu. Vairāku uzņēmēju intervijās parādās ļoti daudz skepses. Gandrīz vai jābrīnās, vai tas ir teikts par vienu un to pašu valsti.
Jautājumam par investīciju piesaisti Latvijā mudināja pievērsties arī kāda saruna ar citas valsts parlamentārieti, kurš jautāja, kāpēc Latvija negrib, lai viņu valsts investīcijas ienāk. Viņa jautājumā, protams, bija savs zemteksts. Bet kāda tad ir reālā situācija, ja mēs runājam par naudas un biznesa interesi par Latviju?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (5)
Parējos var neklausīties, atlaist un viņu iestādes likvidēt. Paklausieties vienu Bergu un apjēdziet, ka tā ir taisnība!
Ko Latvijai devuši tādi ārvalstu investori kā zviedru bankas, mazumtirgotāju tīkli? Milzīgas pakalpojumu cenas un izvestus peļņas miljonus. Dāņu cūku fermas? Zemas algas un degradētu vidi. Bolti/wolti? Nodokļu nemaksāšana, imigranti, likumpārkāpumi un higiēnas neievērošana darbā.
“Lai risinātu situāciju ar augstām enerģijas cenām – pirmkārt, jāpiedāvā ikkatram iedzīvotājam atbalsts enerģijas patēriņa samazināšanai, un, otrkārt, jāsekmē pāreja uz atjaunojamiem bezizmešu enerģijas avotiem gan elektrības, gan siltuma ražošanā. Tikai tad iegūsim cenu stabilitāti un drošību par nākotni.”
ja liaa ta turlpinas tad mes turpinasim atpalikt no Igaunijas un skandinavijas.
vaxija izbeidzas 2000 darbavietu un valdiba jau skandina trauksmes zvanus 40reizes mazakaja lat ija tas butu 50cilvsku uznemums.
Latvija energoresursu cenas ir 2 reizes augstakas ka Vacija un 4 reizes ka ASV. par rupniecibu var saptnot tikai politiki nejegas jo pat vietejie to nespej pavilkt.
JA latvija no 44 novadiem 30 sanem atbalstu no 15, tad par kadu iattistibu runajam, jo babkas izved nezeligo lwlnu salidzinot ar ivauniju.
VALAINIS PAVASARI REKLAMEJA FOKKER UDENRAZA LIDMASINAS JAU JULIJA FOKKER PATEICA KA SEIT NAV INTELEKTA UN IESPEJU ATTISTIT TIK AUGSTAS TEHNOLOGIJAS
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X