Lūk, arī vēstures temats, par kuru būtu vērts diskutēt. Mani abi vectēvi bija zemnieki un izsūtītie, jo bija aizsargi. Tātad nepiedalījās ne šaušanās , ne kaušanās.
Savukārt, par fašistiem un par leģionāriem - vēlreiz - vācu nacisti 1941.g.jūnijā bija atbrīvotāji, atbrīvoja Latviju no necilvēcīgās krievu okupācijas. Leģionāri nebija žīdu šāvēji. Un tas tā paliks vienmēr.
Savukārt, kuri bija žīdu šāvēji un tādi latvieši bija, ir izcils A.Ezergaiļa vēsturisks pētījums par holokaustu Latvijā- tad uz to arī atsaucaties. Nevis visus latviešus nosauciet par fašistiem vai žīdu dāvējiem.

Jā un vēl. Domāju, ka demokrātijas apstākļos būtu tikai pareizi, ja nākošais filsofs būtu nevis vēl kāds neoliberālis vai gejs, kurš popularizē latviešu izmiršanu un sludina to kā nenovēršamu, bet konservatīvi domājošs četrdesmitgandieks , kurš aktīvi darbojas profesionāli, privāti savas tautas ataudzei, ģimeniskuma un tradicionālo vērtību aizstāvībai un ir pret imigrantiem un pret sociālo netaisnību (kura , starp citu) arī ir viens no cēloņiem šai imigrācijai

Manas pārdomas par vēsturi, par latviešiem un par sabiedriskajiem medijiem ... Nevaru beigt brīnīties par Rukšānes grāmatu Krieva āda. Nespēju vairs cienīt, piemēram, Gundaru Āboliņu, kurš šo darbu lasa raidoteātrī, nerunājot nemaz par Liepājas teātri, kurš to iestudējis. Pamatoju savu domu - galvenā varone - pēckara sieviete uzsāk attiecības ar agresīvo, mežonīgo okupantu krievu. Nu uzsāka, nu ko darīt, visādi var būt. To es vēl spēju saprast, bet tas, kas manā vērtējumā ir šī darba amoralitāte ir tas patiesais konflikts, kad krieva - čekista, starp citu, mīļākā uzbrūk savai māsai par to, ka māsa nosoda viņas attiecības ar krievu okupantu. Un tad nu tas tālākais - sliktā māsa naciste un fašiste, kura nesaprot mīlestību un piedošanu. Bet .... nu vēlreiz, cik no jums ir bijuši Okupācijas muzejā, kur joprojām ir redzama siena , pie kuras nostādīja čekas arestētos nošaušanai. Kur izcirsta renīte asiņu novadīšanai , kur stāvēja blakus iedarbināta mašīna šaviena trokšņa slāpēšanai un tūlītējai līķu aiztrasnsportēšanai. Un tad tagad vēl to upuru kauli nav sadalījušies,bet mums spiež cauri visām vīlītēm tomēr piedot un mīlēt čekistus, komunistus , okupantus.
Lūk, to es nesaprotu, cenšos sev izskaidrot un tad es to saprotu tā, ka ne čekisti paši, ne vinu ideoloģija nekur nav zudusi, tā ir tepat un pielāgojoties, atjaunojoties turpinās un tas ir tas, kas mani reāli baida.

Padomājiet, cik kopā ņemot - Latvijas valsts tērē imigrantiem, cik KM vien iztērējusi naudu imigrantu uzņemšanai, IZM cik milj , vesel.labkl. utt. ministrijas. Pieļauju, ka tie ir simtiem, ne desmitiem milj eiro, kuri tiek tērēti imigantu uzņemšanai un attiecīgi, kuri netiek tērēti mūsu vēsturei - tam pašam Okupācijas muzejam ar šaušanas sienu, ar moku kambariem utt.
Padomājiet, imigranti sēž arī jaunajos labiekārtotajos cietumos, viss atbilstoši cilvēktiesībām, kamēr vienās skolās ir pārpildītas klases, klašu telpu trūkums, mācību grāmatu un materiālu trūkums, kamēr citas skolas vispār slēdz un atver jaunus imigrantu uzņemšanas centrus, palielina ierēdņu skaitu imigrācijas pārvaldē .

Un lūk, tas ir patiesais iemes latviešu izmiršanai - politiķu lēmumi atbalstīt imigrāciju, lutināt ar cilvēktiesībām imigrantus un apsaukāt par kremliniem vai nacistiem pilsoņus, kuri politiķiem tikai traucē, ko nedara imigranti. Tie ir pateicīgi - no savas nabadzibas, bez paaudžu pūlēm un ciešanām uzreiz pie pilna galda.

Nu skumjas pārdomas. Arlabunakti.

Dīvaina lsm izvēle. Viena lieta, ka šī nu reiz ir diena, kad varēja spriest un spriest par leģionāriem un mūsu vēsturi. Bet otra lieta ... Proti, čekista dēls vai mazdēls. Jau aizmirsu, bet savulaik viņš pats- gubenko satori.lv rakstīja par to, ka viņam nav jājūtas vainīgam par tēva vai vectēva dzīvi. It kā jā. Bet te uzreiz man jautājums - ko teica dzīvais klasiķis poutins - čekists tas ir uz mūžu un vai čekists var izaudzināt cilvēku to neitekmējot ar savām domām, idejām?
Man abolūti nav pieņemama neviena gubenko doma un atziņa , raidījumu noklausījos, bet tāda dīvaina sajūta - it kā mani varmācīgi gribētu piespiest ticēt neoliberāļu postčekistainām idejām.

vēlreiz - žēl, ka paši latvieši esam tādi - bez pašcieņas

Vai tavs vectēvs vai vecvectēvs piedalījās žīdu šaušanā un Baltkrievijas sādžu un bērnu dedzināšanā? Vai tomēr to pašu viņš darīja pie Ļe'ņingradas? Un tad nu tev būtu jātbild par viņa darbiem. Vai tavā galviņā arī: "Mēs bijām tie labie, tīrie un sirdsšķīstie. Bet tie tur Krieieievijā....gān! Tā ir propagandas ietekme un saēstas smadzenes un nevis vēsturiska patiesība.

Vēl viea reliģiskā fanātiķe. Cik atceres dienas rīkosiet pēc III WW kodolkara. Idioti. Jums vēl nepietiek???

...sarunas ar sevi pašu...

Vai tiešām šodien, 16.martā - Leģionāru atceres dienā, Latvijas valsts pirmajam radio kanālam neatradās atbilstošāka kandidāta nopietno jautājumu izvērtējumam?...

Latviešiem kā vienmēr tiek norādīts, ka viņi pārāk melnbalti skatās uz lietām; krievi gan tik niansēti, tik niansēti, ka - burvja zižļa vēziens - beigās nav jāatbild par noziegumiem. Vēl Dostojevska citāta trūka. Un lielākā daļa latviešu gribētu drīzāk 1 miljonu īstu pilsoņu (zināmu arī kā LATVIEŠU) savā zemē nekā gandrīz divus miljonus ar kriminālajiem subjektiem, kas tika raksturoti. Ar vulgāro bļaustīšanos, mātes valodu, grafiti ķēpājumiem un dzeršanas paradumiem ir spējīgi sagandēt jebko - gan atpūtu Jūrmalā, gan sabiedriskā transporta pieredzi, gan iešanu "nelaikā" pa Uzvaras parku.