Nokaitināja Aidis ar savu kārtējo: esmu skeptisks, kas tieši jāsamazina? skolotāji?
1) Aidis varētu vienreiz iemācīties, kas ir publiskais (sabiedriskais) sektors un kas ir valsts pārvalde (vispārējās valdības sektors)!
Publiskais (sab-skais) sekt. = vispārējā valdība + sabiedriski nozīmīgā daļa (mediķi, pedagogi, glābēji).
Vispārējā valdība ir absolūti lielākā sabiedriskā sektora daļa.
Mediķi-pedagogi-glābēji ir mazākā sabiedriskā sektora daļa.

Vispārējā valdība ietver gan civildienesta ierēdņus (maz), gan parastus darbiniekus (daudz).
Nekad nav bijusi runa par mediķu-pedagogu-glābēju skaita samazinājumu!!!!! Tieši otrādi - mediķu un glābēju trūkst, tāpat ka kvalitatīvu pedagogu!
Runa VIENMĒR ir par vispārējās valdības daļas samazināšanu - ministrijas, visas pakļautības iestādes - uzraudzība, kontrole, uzskaite, koordinācija, tai skaitā sabmediji, pašvaldību administrācijas, kapitālsabiedrības, valdes, padomes, utt. - tieši šeit ir visvairāk nevajadzīgu darbinieku, lieku funkciju, dublējumu, resursu šķērdēšanas. Tieši par šīs daļas kardinālu samazināšanu mēs cīnamies! Savairotie biroji, aģentūras, inovāciju laboratorijas, krīzes komunikāciju centri, mediju n-tās programmas - tas viss ir nejēdzīgi izlietota nauda - milziga darbinieku masa neko nerada, bet saņem atalgojumu!
Kad Cērps viņam min piemēru ar finanšu sektora uzraudzības sadrumstalotību un transporta reģistrāciju/uzskaiti, tad Aidis atgaiņājas - par to nerunāsim, tas nav nekas! Nē, tieši tas IR TAS, kas jādara, ar ko jāsāk - likvidēt lieko un dublējošo, apvienot, samazinot darbinieku skaitu!

2) Par Aida skepsi. Viņš kā pasīvs vērotājs var komentēt starptautiskos procesus "2ās puslodēs", jo tur viņš tiešām neko ietekmēt nespēj, bet Krustpunktos šāda pasivitāte ir nevietā!
Pasaki man, kur un kas jāmaina! Kad Cērps to pasaka, - nē, tas neder! Kas tā par attieksmi?
Vai to darbinieku, kas sevi joprojām iedomājas par žurnālistiem esam, tiešais pienākums nav pašiem aktīvi domāt, pētīt, likt valdošajiem izskaidrot notiekošos procesus, lēmumus, to iespējamās sekas, savu rīcību, nodomus? Nav pienākums runāt par uzņēmumu bezatbildību un eksporta turpināsanu un rašu (kā Cērps pareizi minēja!), aicināt tautu, valdību, asociācijas netolerēt šos pārkāpumus, izbeigt skatīties caur pirkstiem, izlikties nemanām? Ak, vienreiz CSP nopublicēja, bet nepareizo sarakstu, vairāk nevajag! Kādēļ neprasīt no CSP publicēt vēl un vēl, kamēr saraksts ir pareizs, aktuāls? Grūti? Darbietilpīgi? Jā! Protams, vieglāk ir smaidot šūpoties krēslā un gudri spriedelēt par slikto stāvokli valstī, personīgo skepsi un zīmēt drūmo nākotni, nevis kompetenti prasīt atbildību no iestādēm un to vadītājiem! Būtu noskatījies kādu "Šodienas jautājumu" un pamācījies, kā jāstrādā, vai metis mieru Krustunktiem un pārgājis tikai uz 2 puslodēm, - būtu vieglāk.

Mans viedoklis ir ļoti subjektīvs. Kad pirms 5 gadiem pats Cerpa kungs kandidēja uz LB prezidenta amatu, biju pārliecināta, ka politiķi izvēlēsies tieši viņu. Jo Cērps bija vienīgais, kurš skaidri un gaiši pateica, ka LB izdevumi ir samazināmi uz vismaz 50 %, ka alga LB prezidentam nedrīkst būt vienāda ar Zvoiedrijas CB prezidenta algu, kur Zviedrijas ekonomika ir vismaz 2 -3 x lielāka utt. Biju naiva, Protams, politiķi izvēlējās no sava vidus. Tādu cilvēku, kurš nedraudēja poltiķiem ar skandināvu politisko kultūru.
Tagad Cērps vairs nerunā tik revolucināri un es domāju, ka tāpēc ka viņš guva mācību, ka Latvijas politiskajā vidē iespējams tikai iekļauties, nevis to mainīt. Tas mans tāds virspusējs viedoklis.
Otra lieta, no vienas puses Cērps slavē Latvijas ekonomiku un politisko vidi, no otras puses - nemin nevienu pašu faktu, kas to apstiprinātu. Atzīst, ka airbaltic kotēšana biržā ir privatizēšana. To mūsu politiķi nesaka, ta vietā mums saka, ka tas esot mūsu -nodokļu maksātāju interesēs piemaksāt par airbalitc privatizēšanu. Kas manā uztverē ir tāda tiesiska varas elites iedzīvotāju aplaupīšana.
Ja reiz valdība slēpj TET un LMT notirgošanu zviedriem, tad pieļauju, ka arī par to mums būs jāmaksā.
Tāpēc Kurzemes novada laukos NMPD vairs nav neatliekamās palīdzibas dienests.
Tāpēc ir tā, ka produktivitāte ir pieuagusi tikai par 15 % , bet algas par 40% kopš 2019.gada. Ja man alga ieaugusi par 70 - 80 eur, kopš 2019.gada , tad varnešiem par 1000-10000 eiro.

Tāpēc, ka pašu cilvēki tādā veidā ir nodzīti nabadzībā, jāved iekšā cittautieši. Ko imigrācija nozīmē mums šodien rāda Vācijas un tagad arī Francijas piemēri,

Negribēju komentēt, jo intervija nepatika, bet, izlasot šo, pateikšu.

Pilnīgi piekrītu, ka Cērps bija pārāks par Kazāku toreiz un ir tagad, - nevar salīdzinat starptautisku pieredzi un drosmi izteikties ar zviedru bankas centīga, zinoša, bet dmž tikai klerka redzējumu. To arī piedzīvojām - klusu čubināsanos, gudras, akadēmiskas frāzes, bet nekādu revolūciju, nekādu spiedienu uz trulajiem politiķiem, nekādas uzstājīgas prasības par bīstamo un kļūdaino monetāro politiku. Tāds pats kā Šteinbuka - kko rāmi parunā un norimst, jo nav ne cīnītājs, ne valsts patriots - savs siltais krekls tuvāks.
Jā, Cērps arī norimis, - pasauli pārveidot neraujas, var dot padomus, bet to (ne)ievērošana ir pašu neizglītoto lēmēju ziņā.

Kā pēc kādās formulas var aprēķināt vai uzņēmums strādā ar virspeļņu ??? Latvijā daudziem lauku veikaliem, frizētavām, autoservisiem, celtniecības brigādēm un zemniekiem ir arī virspeļņa

Kāda tev vispār daļa gar Rimi vai Swedbank vai citu privātu SIA peļņu?
Nemuldi par lietām no kurām ne nesajēdz.
Negatīvs Eiribor bija 10 gadus. Nevienu uzņēmumu vai privātpersonai piespiest ņemt kredītu ar fiksētu likumi.
Kā tad peļņa rodas citiem daudziem tūkstošiem uzņēmumu? Peļņa ir pirms vai pēc patlīdzekļu iegādes?
Jebkura uzņēmuma mērķis ir veikt investīcijas, veidot ilgtermiņa ieguldījumus, pirkt pamatlīdzekļus.

Vnk jāprot ne tikai bļaut, bet arī rēķināt, jāsaprot, cik augsta/zema ir fiksētā likme un jāspēj domāt vairāk kā 2 dienas uz priekšu, - tās negatīvās likmes bija tikai īsu brīdi, pēc tam uzkāpa tik augstu, ka likumdevējam bija jāglābj mainīgo likmju ņēmēji, palīdzot viņiem samaksāt hipo %!
Fiksētas likmes pastāv visā civilizācijā un gariem termiņiem viennozīmīgi atmaksājas. Tā ir arī mana personīgā pieredze - ietaupījums bija būtisks, tas palīdzēja ātrāk segt pamatsummu, nevis cīnīties ar %u maksājumiem!

Par rīmju un maximku it kā 2-3% peļņu - derētu iepazīties ar skaitļiem un sev noskaidrot, vai šie izbazūnētie 2-3% ir pirms vai pēc reinvestīcijām jaunajos veikalos (attīstībā). Tad atklāsies pavisam cita aina.

Cik slima ir jābūt lai pārslēgtu līgumu uz fiksētu %%% likmi kredītam?
Rimi un Maxima peļņa ir 2 vai 3%, atsevišķi deputāti domā arī ka varētu Rimi un Maxima ari aplikt ar virs peļņas nodokli. Mazie un vidējiem uzņēmumu peļņa ir 5% un pat 10% . Tad ar kādu nodokli varētu aplikt zemniekus, frizētavas, kafejnīcas, lauku veikalus, autoservisus, viesu namus

Kāpēc lai kāds cilvēks Vai uzņēmums ņemtu kredītu uz fiksētu likmi procentiem? Īpaši ja procentu likmes ir negatīva, kāds labums maksāt fiksētu lielu %%% likmi?

Nemuldi ja nesajēdz neko. Virs peļņu rēķina pret aktīviem vai pašu kapitālu. Latvijā ir ļoti daudz maz.vid.uzņ kuriem ir virs peļņa

Leilai. Nezini, kas ir virspeļņa? Kāpēc to noteica tikai bankām, nevis frizētavām? Virspeļņa ir tādi ienākumi, kas krīt no gaisa, neatkarīgi no saimnieciskās darbības. Covid19 helikopternauda bija virspeļņa - to dalīja pa labi un kreisi visiem. Ja FinMins noteiktu, ka visas frizētavas saņems mēnesī piemaksu, jo viņu nosaukums sākas ar FR, tad tā arī būtu virspeļņa.
Banku virspeļņa šajā gadījumā bija ECB kredīt% likmes - tās bija augstas un bankas varēja novilkt klientiem 7 ādas, nekustinot ne pirkstu, - vnk iekasēja ar katru mēnesi arvien lielāku naudu un plātīja rokas: mēs jau neko, jūs paši izvēlējāties hipo mainīgās likmes, lai gan varēja pārslēgt līgumus uz fix likmēm, varēja nepalielināt tik strauji kā ECB. Par šo alkatību un negodīgumu arī tika sodītas ar virspeļņas nodokli. Žēl, ka tik vēlu un tik maz.

Bankas ir tikai un vienīgi bizness. Valsts uzdevums nav nodarboties ar biznesu. Latvijas iedzīvotājiem - vietējiem uzņēmējiem biznesa vadība, īpaši banku pārvaldība un vadīšana nepadodas un nesanāk. Latvijā bija brīdis kad Bankas bija 30 , 50 un 60 vienu brīdi. Taču lielākā daļa banku sen bankrotējušas. Lai vadītu banku tomēr ir vajadzīga gan nauda gan zināšanas

Banka Citadele arī tāda frizētava? Pārdota par kabatas naudu. Zviedru bankas, kuru pensijas fondi zviedriem paaugstina pensijas, bet latviešiem, iespējams pensiju nebūs nemaz. Latviešu nopirktais ierēdnis acis izvalbijas, plātīs rokas. A ko mēs varam darīt? Viss likumīgi. Pēc kādiem likumiem? Vai Rietumu Centrālo banku likumiem? Nosauc kaut vienu Latvijas valstij vai privātajiem piederošu banku. Tikai nesāc tukši liet ūdeni, kafejnīcas īpašniec.

Bankas Latvijā un to politika, peļņa un izvestie ienākumi ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, ka Latvija ir (neo)koloniāla valstiņa. Un augtsti stāvošais kungs ir tikai koloniālās valstiņas banku ierēdnis. Viņš neko nevar.

jebkura uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu. Bankas ir tādi paši uzņēmēji ka frizētavā, kafejnīcas, fermas, veikali utt

Kārtējais briškenveidīgais tukšmuldētājs

Finansu sektors Latvija ir nozelojami atpalicis un gindenis salidzinot ar igaunijas finansu sektora pievienoto vertibu - latvija neviens negrib saskatit pievienoto vertibu un grib vistu kas dej zelta olas apest uzreiz nevis pabarot.

uz latvijas banku bidis tapat ka uz liwa ieredni kqs prot paradit ciparu miglas bilde, bet neparada visu bildi.