Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Krustpunktā Lielā intervija: uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots.
Savulaik Latvijas Radio ēterā pasaules notikumu apskatos piedalījās jauns puisis vārdā Aivars Markots. Bet vēl pirms Latvija pilnībā atguva neatkarību viņš darbu radio pameta, vēlāk iesaistījās diplomātijas dienestā, bija arī pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa komandā. Jau ļoti sen viņš ir prom no ārlietu resora, bet acīmredzot sekot līdzi pasaules notikumiem - tā ir viņa sirds lieta, jo sociālo tīklu kontos aktīvi komentē notiekošo.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.

Komentāri (32)
2)Pašlaik Rietumos skaļi tiek aicināts piedalīties un uzsākt karu ar ASV, lai aizstāvētu Dānijas Grenlandi. Gan jau latviešu liberālisti un progresīvie ārpolitikas kalēji Latviju ievilks arī šajā karā. Tad kur ES un pāri palikusī NATO ņems enerģiju karam Grenlandē? Vai to piegādās ASV kā kara apstākļos par cenu 20:1? Jums diezin vai vācu barons ļautu savas cūkas ganīt. Visas izputinātu pa mežiem un krūmiem, liberāļu un progresīvo ārpolitikas politiskās kalves kungi un dāmas.
Par Ārpolitikas koncepciju (piedāvājums)
• Ārpolitikas ietvars, ne prognožu stratēģija
Latvijas ārpolitikai nevar būt mērķis paredzēt pasaules attīstību, jo tā mainās ātrāk nekā jebkura koncepcija. Tāpēc ārpolitikas ietvaram jābalstās nevis konkrētos scenārijos, bet skaidros principos un lēmumu pieņemšanas loģikā, kas ļauj rīkoties nenoteiktībā.
• Identitāte kā pamats
Latvija ārpolitikā sevi definē kā neatgriezenisku Rietumu valsti. Dalība ES un NATO nav instruments vai taktiska izvēle, bet identitātes pamats, no kura izriet gan drošības, gan vērtību, gan solidaritātes politika.
• Drošība kā caurviju loģika
Ārpolitika, ekonomika, enerģētika, tehnoloģijas un infrastruktūra nav atsevišķas jomas, bet drošības sistēmas daļas. Ārpolitikas koncepcijā nav “neitrālu” sektoru - katrs lēmums tiek vērtēts arī caur drošības ietekmi.
• Sarkanās līnijas
Latvijas ārpolitikā pastāv principi, par kuriem netiek kaulēts: suverenitāte, teritoriālā integritāte un sabiedroto solidaritāte. Šīs līnijas nav atkarīgas no politiskā cikla vai starptautiskās konjunktūras.
• Krievija kā strukturāls risks
Krievija Latvijas ārpolitikā tiek traktēta nevis kā potenciāls partneris, bet kā ilgtermiņa drošības risks. Politika balstās atturēšanā, izolācijā un riska pārvaldībā, nevis normalizācijas vai “dialoga par katru cenu” pieņēmumos.
• Reģionālais kodols
Latvijas ārpolitikas praktiskais pamats ir Baltijas–Ziemeļvalstu telpa. Cieša koordinācija ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju un Poliju ir efektīvākais veids, kā mazai valstij palielināt ietekmi un drošību.
• ES kā ietekmes pastiprinātājs
Eiropas Savienība Latvijas ārpolitikā tiek izmantota nevis formālai klātbūtnei visās tēmās, bet kā instruments, lai pastiprinātu ietekmi konkrētās nišās – drošībā, noturībā, Austrumu politikā.
• Mazai valstij – konsekventa balss
Latvijas ietekme nerodas no elastīgas neitralitātes, bet no skaidras, paredzamas un konsekventas pozīcijas. Paredzamība palielina uzticamību sabiedrotajiem un padara valsti politiski nopietnu.
• Ārpolitika kā valsts noturības daļa
Ārpolitika nav tikai diplomātija, bet arī ekonomiskā drošība, informācijas telpa un sabiedrības uzticēšanās valstij. Šie elementi veido vienotu noturības sistēmu, nevis paralēlas politikas.
• Procedūra svarīgāka par pareģošanu
Ārpolitikas koncepcijai jāparedz regulāra politiska pārskatīšana, scenāriju izvērtēšana un elastīgi instrumenti. Mainās rīki, bet pamatprincipi paliek nemainīgi.
• Iekšpolitikas un ārpolitikas sasaite
Ārpolitikai jābūt saprotamai un leģitīmai iekšēji. Bez sabiedrības izpratnes un atbalsta ārpolitiskā konsekvence ilgtermiņā nav iespējama.
• “Latvija 2050” analogija ārpolitikā
Ārpolitikas koncepcijai jāatbild uz trim jautājumiem: kas mēs esam pasaulē, par ko mēs vienmēr iestājamies un no kā mēs nekad neatkāpjamies. Tieši šī skaidrība ļauj saglabāt kursu dinamiskā pasaulē.
Libertisms, galēji liberālā tirgus atjaunošana, izredzēto aizstāvība, obligāto un daudzveidīgo valsts f-ju praktiska likvidācija, valsts resursu i.g. dabas un īpašumu e.g. stratēģisko privatizācija - vai to mēs gribam?
Es nespēju šos cilvēkus redzēt kā virspavēlnieks …
Nu nav !!!!!
Tas ir tik drausmīgi , ja kas gadītos
Mēs esam ar pliku d… uz ledus
Tur markotam taisnība
Un par Grenlandi piekritu 100%
Un nedzesiet komentārus lr1
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X