Vēl kandidāti nebija paspējuši uzzināt kas ir ievēlēti un kas ir caurbiruši, bet jau tika savilktas sarkanās līnijas. Mēs esam Demokrātiskā Spektra partijas mēs esam labie. Bet tie tur, mēs ar tiem Ni un ni, jo viņi smird! Tie tur vēl Ēee… un izvēmās, jo tie tur simpatizē krieviem! Un nekad ar mūsu saimnieka un tēva autraķētā briesmoņa partiju! Mēs esam NATO, bet viņš NATO apstādījumos mīzēju pulciņu iesēdināja uz sutkām. Tātad Latvijas demokrātijas vēlēšanu sistēma pieļauj ka 110 000 vēlētāju balsu izmet atejā, kā nebijušus un viņu partiju nosēdina uz apsūdzēto sola. Un tas ir nemaz nerunājot par tām citām vēl divām partijām ap kurām novilktas sarkanās līnijas. Sarkanās līnijas tika vilktas jau kopš 1991. gada, kad mēs ievilkām pirmo brīvības skābekļa malku, mēs iemācījāmies likt grābekļus un kāpt uz tiem reizi no reizes. Latvija atrodas Eiropas pakaļas “Sūdu ielā”. Kāds gudrais teica: “Ja jūs esat pieļāvuši kļūdu, tad to nekad neizlabosiet, ja turpināsit rīkoties ar tām pašām metōdēm ar kurām pieļāvāt kļūdu.” Bet mūsējie vēl nepabeiguši vēlēšanas jau savilka sarkanās līnijas, paziņoja, ka tikai mūsējais viedoklis atbilst Latvijas patriotam, saraka ierakumus ar ložmetēju dzotiem pret citām partijām un Latvijas iedzīvotājiem un nu būvēs jaunu Latviju. Bet grābekļi tad tie paši un metodes tās pašas. Pēc četriem gadiem, atcerēsieties mani, Latvija atkal atrodīsies tai pašā vietā, kur tā ir pašreiz. Un atkal plūdīs runas par to kas Latvijā ir jāmaina. Bet īstie Latvijas saimnieki tikai berzēs rokas un smīnēs ūsās un turpinās Latvijas kolonizāciju.
PS Man oponents teica, ja būs tā kā es gribu, tad Latvijā Vara mainīsies gadā divas reizes. Es atbildēju, ka sākumā varbūt. Taču tad pamazām viss atsijāsies, līmenis nostāsies, nomierināsies un cilvēki sapratīs kas ir kas un Latvijā izveidosies divparteju sistēma un iestāsies stabilitāte kā ASV.

Varētu jau teikt – tā kā esam ASV forštate, ko citu varētu gaidīt? To vien dzirdām, kā tiekam ar krieviem baidīti un visas neizdarības šajā valstī jau vairāk kā 30 gadus noveltas uz krieviem! Un tomēr, tā kā vēlēšanās piedalījās tikai Latvijas pilsoņi, tad ievēlētajiem nevajadzētu noskatīties, ka kaut kādi ……… viņus ignorē, bet pastāvēt uz savām tiesībām, un, protams, pacīnīties par to, lai augstprātīgie kungi netiktu pārvēlēti uz nākamajiem termiņiem. Pretējā gadījumā ievēlētie, bet noniecinātie nekad nevarēs izpildīt savus solījumus vēlētājiem, un tautai apniks tā viņu nevarība.

Nu un? Kāda jēga šim spriedelējumam? Dvēseles mokas par nespēju paredzēt nākotni, jo nenotiek tieši tā, kā gribas Tev? Kas ir 110 000 pret visiem pārējiem? Vai varbūt tie būtu tā labākā nācijas daļa? Nē, tie ir mazāk kā 10% un tas arī viss, Gevara.

Piezīmes par vēlēšanām un daži svītrojumi uz atlikušajiem biļeteniem.
Iecirknī paņēmu sev tīkamās partijas biļetenu un izlasīju visus 39 uzvārdus. Pirmos trīs, kurus pazinu, vēlēt negribēju pārējie uzvārdi man bija sveši. Nevienu ne svītroju, ne liku +. Patiesībā es nobalsoju par sev nezināmu cilvēku sarakstu. Es NOBALSOJU. Ja būtu ierīkots tā, ka katrs vēlētājs no visiem sarakstiem atzīmē 100 delegātus, kurus viņš vēlētos redzēt Saeimā. Un tā saliekot visu vēlētāju 100 cilvēku sarakstus noskaidrotu, kuri pa visu Valsti ir dabūjuši 100 pirmās vietas. Tad šie pirmie 100 kandidāti arī būtu īstie ievēlētie deputāti. Tās būtu VĒLĒŠANAS. Taču tā nekad nenotiks! Jau vecais komunists Alfrēds Čepānis teica: “Jūs gribat tikt pie varas?!!! Pigu jums ne varu! Vara jau ir sagrābta. Un neviens jums labprātīgi savus krēslus neatdos. Vai jūs gribat mainīt likumus, vai tikt ievēlēti, jūs tāpat būsiet tikai izpildītāji.” Tādas ir demokrātijas blaknes.